Importētiem pārtikas produktiem tirgotāji piemēro zemāku piecenojumu nekā vietējai produkcijai, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē pauda Konkurences padomes (KP) pārstāvji. Vienalikus Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure norādīja, ka ražotāji jau ilgstoši norādījuši, ka importētajai produkcijai vajadzētu noteikt lielāku piecenojumu, bet vietējai produkcijai - mazāku piecenojumu. Tas no tirgotāju puses būtu "lojāli pret valsti, kurā tie atrodas". Uz jautājumu, vai piecenojuma apmēru būtu iespējams regulēt, KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis atbildēja skeptiski, norādot, ka tā nebūtu labā prakse no valsts puses jaukties plaša patēriņa pārtikas preču tirdzniecībā. Tā vietā būtu citi rīki, piemēram, virspeļņas nodokļi. Vienlaikus Gaiķis arī uzsvēra, ka Latvijas sadrumstalotajā tirgū pārtikas ražotājiem būtu vairāk jāsadarbojas, lai izmantotu savu "tirgus varu". Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis uzsvēra, ka importa un vietējo produktu attiecība veikalos nav korekta. "Produkti mums uz vietas ir, un vietējie ražotāji arī var sagādāt un piegādāt tos par saprātīgām, konkurētspējīgām cenām," teica Miezainis. Tāpat viņš norādīja, ka tirgū trūkst līdzsvara otras puses - ražotajiem un pārstrādātājiem ir jākļūst spēcīgākiem savās pozīcijās. Miezainis uzsvēra, ka mazie vietējie ražotāji nevar tirgu būtiski ietekmēt, jo preces pārdošana viņiem ir izdzīvošanas jautājums, tāpēc ir jāstiprina vietējie ražotāji arī eksporta tirgos. Latvijas Apvienotas putnkopības asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals sēdē piebilda, ka prioritāte ir panākt Latvijas pamatpārtikas produktu pašnodrošinājumu. Savukārt, vērtējot iespēju ieviest cenu salīdzināšanas rīku, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji atzīmēja, ka iedzīvotāji ir izglītoti un tiem, kam cenu salīdzināšana ir būtiska, ļoti labi izmanto veikalu publicētos atlaižu bukletus.