Lai Latvijā pilnībā atjaunotu visus 500 kilometrus dzelzceļa kontakttīklu, patlaban trūkst 40% no nepieciešamā finansējuma. Ja sākotnēji šiem darbiem bija paredzēti 267 miljoni eiro no Kohēzijas fonda līdzekļiem, tad šobrīd, pārdalot finansējumu citām nozares prioritātēm, LDz būs pieejami līdzekļi neatliekamo infrastruktūras modernizācijas darbu veikšanai satiksmes intensīvajos posmos: Sloka-Tukums II, Torņakalns-Imanta un Rīgas Centrālā stacija-Aizkraukles virziens (līdz Ogrei).  Protams, mēs uzturam esošo kontakttīklu, lai to var ekspluatēt ikdienas lietošanā, novēršam arī akūtos bojājumus tajos apjomos, kurus spējam finansēt. Tomēr, konstatējot plašus būtiskus bojājumus, kas var radīt augstus riskus drošai ekspluatācijai un satiksmes drošībai, mums var nākties pieņemt lēmumu par konkrēto iecirkņu vai iecirkņu posma slēgšanu līdz problēmas novēršanai, kas attiecīgi vidēja termiņa nākotnē, tas ir piecos līdz desmit gados, var ietekmēt vilcienu satiksmi augstas intensitātes elektrificētajās līnijās.  Lai šādu risku mazinātu, mēs no savas puses strādājam arī pie plāna B, runājam ar akcionāru, Finanšu ministriju, Eiropas Investīciju banku un citām iesaistītajām pusēm, lai nepieciešamības gadījumā LDz spētu aizņemt trūkstošo finansējumu starptautiskajos finanšu tirgos. Jāņem vērā, ka dzelzceļa elektrifikācija Latvijā tika īstenota pagājušā gadsimta piecdesmitajos līdz septiņdesmitajos gados, un, tā kā vidējais ekspluatācijas ilgums kontakttīkla balstiem un vadu elementiem ir aptuveni trīsdesmit līdz četrdesmit gadi, jau šobrīd teju 90% kontakttīkla pārsniedz to tehniskās ekspluatācijas kalpošanas ilgumu.  Savulaik, gadus desmit atpakaļ, plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts tika apturēts, neparedzot rezerves plānu vecā kontakttīkla atjaunošanai, kurš šobrīd jau ir kritiskā stāvoklī.