Jaunā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokmateriālu līguma rezultātā, ko 15.aprīlī uzdeva izveidot Zemkopības ministrija (ZM), esošajiem Latvijas investoriem varētu nebūt iespēja uz vienādu konkurenci, aģentūrai LETA pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss. ZM uzdevusi LVM izveidot jaunu līguma veidu papīrmalkas kvalitātes koksnes un kurināmās koksnes ilgtermiņa iegādei ar mērķi piesaistīt Latvijā lielos investorus, kuri ražotu produktus ar pievienoto vērtību, un plānots, ka šī līguma pārdodamās koksnes apmērs nevarēs pārsniegt 1,5 miljonus kubikmetru gadā. Klauss uzsvēra, ka kokrūpniekiem bažas rada potenciālā līgumu ietekme uz konkurētspēju esošajiem Latvijas investoriem, piebilstot, ka, pēc publiski pieejamiem datiem, LVM visā Latvijā šādi kokmateriāli pieejami aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru apmērā, kurus ar vienādiem nosacījumiem tirgo potenciālajiem pircējiem, piemēram, starptautiskajam koksnes plātņu ražotājam "Kronospan", kā arī granulu un citiem ražotājiem. Viņš norādīja, ka šobrīd pircēji uz šo kokmateriālu apjomu konkurē ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet, ja no pieejamajiem 2,6 miljoniem kubikmetru kokmateriālu gadā potenciāli 1,5 miljoni kubikmetri tiks novirzīti jaunajiem investoriem, kas veido aptuveni 57% no kopējā apjoma, tas atstās negatīvu ietekmi uz investoriem, kas jau veikuši investīcijas iepriekš, un tiem nebūs vairs iespēja ar vienlīdzīgiem nosacījumiem konkurēt uz izejmateriālu iegādi. Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) aģentūrai LETA atklāja, ka līgums sniegs iespēju Latvijā ienākt lieliem projektiem un radīt projektus ar pievienoto vērtību, piemēram, dziļās ķīmiskās pārstrādes, plātņu ražošanas vai koksnes šķiedru plākšņu ražošanas projektus, kas ir noderīgi gan no klimata viedokļa, gan arī nodrošinās, ka Latvijas koksne netiek eksportēta, bet tiek pārstrādāta Latvijā.