Latvijas biznesa gada pārskats

Latvijas biznesa gada pārskats 2024

Kokrūpniecības nozarei šis ir izdzīvošanas gads

Artūrs Bukonts (Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors )

Kokrūpniecības nozarei šis ir izdzīvošanas, nevis attīstības gads. 2024.gada pirmajā pusgadā lielākos eksporta ienākumus ienesuši zāģmateriāli, bet mazāki ienākumi ir no kokskaidu plātņu, taras un mēbeļu eksporta. Līdzīgi kā citās nozarēs, arī kokrūpniecībā 2024.gada pirmā pusgada kopējie eksporta rādītāji bija negatīvi. Latvijas koksnes produktu eksporta vērtība sešos mēnešos sarukusi par 3,4% un veidoja 1,73 miljardus eiro. Latvijas koksnes produktu patēriņš globālajos tirgos ir saistīts ar būvniecības sektora aktivitāti - tomēr arī tur prognozes nav pozitīvas, piemēram, pētniecības organizācija "Euroconstruct" prognozē, ka Eiropā 2024.gadā ekspluatācijā nodoto dzīvojamo ēku apjoms samazināsies par 8,5%, un turpmākajos gados kritums varētu turpināties. Bērza produkcijas ražotājiem 2023.gadā bija ļoti labi peļņas rādītāji, bet skujkoku pārstrādes segmentā tie bija sliktāki. Ja lielajām kokzāģētavām peļņas aprēķinā neieskaita dividendes, ko zāģētavas guvušas meitas uzņēmumos, kas nenodarbojas ar zāģēšanu, šķērssubsīdijas grupā, kā arī ienākumus no finanšu ieguldījumiem un citus ar zāģēšanas biznesu nesaistītas peļņas avotus, 2023.gads lielajām zāģētavām bija ļoti slikts, ko var salīdzināt pat ar 2008.gada krīzes situāciju. No 12 zāģētavām pozitīvus rezultātus no pamatdarbības uzrādīja tikai divas, bet ar zaudējumiem strādāja desmit un kopējā zaudējumu kopsumma pārsniedza 30 miljonus eiro. Tomēr 2021.gadā un 2022.gadā bija rekordaugsti ienākumi, kas laicīgi investēti, tāpēc patlaban iespējams īstenot dažādus projektus, kā arī tirgum atdzīvojoties, meža nozare būs spēcīgāka nekā iepriekš. Liela daļa no jaunajiem projektiem saistīti ar koksnes tālāko apstrādi. Patlaban tirgos ir maz pozitīvu signālu, kā arī 2024.gada nogalē un 2025.gadā nozarei varētu pieaugt izaicinājumi Eiropas un ASV būvniecības sektoru stagnācijas dēļ. Tomēr starp Eiropā esošajiem ražotājiem varētu izlīdzināties konkurētspēja. Ja pērn zviedriem bija iespēja pat par 40% lētāk iepirkt zāģbaļķus no saviem meža īpašniekiem un Vācija varēja konkurētspēju balstīt uz lēto mizgraužu bojāto koksni, tad patlaban skujkoku zāģbaļķu cenas visā Eiropā ir diezgan līdzīgas. Ja visi tirgus dalībnieki izjūt problēmu līdzīgi, tad ātrāk gaidāms kāds loģisks risinājums, tāpēc, tiklīdz atgūsies būvniecības sektors, kokrūpniecība turpinās attīstīties.