
Kokapstrādes nozare jau kopš pandēmijas sākuma darbojas nepārtrauktas nestabilitātes apstākļos. Pēc pandēmijas sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā, tam pievienojās Donalda Trampa ieviesto tarifu politika. Tagad situāciju vēl vairāk sarežģī jaunie ģeopolitiskie konflikti, tostarp uzbrukums Irānai. Šo notikumu virkne pēdējo sešu gadu laikā ir radījusi ļoti svārstīgu un grūti prognozējamu tirgus vidi. Uzņēmējiem tas nozīmējis nepārtrauktu pielāgošanos - nācies mācīties domāt ārpus rāmjiem un kļūt elastīgākiem. Šobrīd, pateicoties aukstajai ziemai, prognozējam šķeldas cenu pieaugumu nākamās sezonas līgumos aptuveni 10–15% apmērā. To galvenokārt ietekmēs tas, ka noliktavu krājumi, kas bija uzkrāti iepriekšējo divu gadu laikā būs pilnībā iztukšoti. Savukārt zāģmateriālu tirgū šim gadam neredzu īpaši optimistisku perspektīvu. ASV tirgū joprojām nozīmīgi faktori ir ievedmuitas un dolāra kursa svārstības. Eiropā gan vērojama pakāpeniska atkopšanās, tomēr tā ir lēna un bez izteiktas izaugsmes vilkmes. Papildu nenoteiktību rada situācija Irānā, kas var likt daļai investoru nogaidīt ar jaunu projektu uzsākšanu. Saplākšņa tirgū spiediens uz cenām turpinās jau trešo gadu. Piemēram, virkne klientu salīdzinoši dārgo saplāksni aizstāj ar lētākiem produktiem no Āfrikas vai Dienvidamerikas valstīm, kuru produkcija šobrīd lielos apjomos nonāk Eiropas tirgū, ko lielā mērā veicina arī ASV ieviestie tarifi. Ļoti sarežģīta situācija šobrīd ir taras un iepakojuma ražotājiem, jo pieprasījums ir būtiski samazinājies pēdējo trīs gadu laikā, galvenokārt Eiropas rūpniecības stagnācijas dēļ. Tas tieši atspoguļojas gan uzņēmumu maksātspējā, gan arī ražošanas jaudu samazināšanā. Diemžēl arī tuvākajos gados šajā segmentā situācija, visticamāk, saglabāsies sarežģīta. Pagaidām nav pārliecības, ka Eiropas rūpniecībā kritums jau ir sasniedzis zemāko punktu, tāpēc arī nākamie divi gadi šiem ražotājiem var būt īpaši izaicinoši. Savukārt citos kokapstrādes segmentos Latvijas uzņēmumi kopumā ir spējuši labi pielāgoties tirgus pārmaiņām. Tāpēc plašāka krīze nozarē šobrīd nav gaidāma. Manuprāt, šādos apstākļos dzīvosim vēl vismaz trīs gadus. Kad tirgus vide ir kļuvusi tik svārstīga un kamēr pie varas būs Tramps, teju katra diena var nest jaunas izmaiņas. Šajā situācijā uzņēmējiem ir jāmācās būt īpaši aktīviem savu produktu pārdošanā, vienlaikus cenšoties piesaistīt investīcijas automatizācijā un produktu pievienotās vērtības palielināšanā. Tie uzņēmumi, kuriem tas izdosies, no šīs sarežģītās desmitgades var iznākt kā uzvarētāji - norūdīti darbam praktiski jebkuros tirgus apstākļos.