Latvijā kopumā kapitālajā būvniecībā meliorācijas jomā jau sen nav darīts pietiekami. Pārsvarā tiek atjaunotas vecās, vēl pirmskara vai padomju laikā veidotās meža meliorācijas sistēmas, bet mēs vēlamies īstenot jaunus, lielākus projektus, lai regulētu hidroloģisko režīmu mitrajās teritorijās. Te nav ne Itālija, ne Francija un Latvijas augsne ir ļoti mitr., Latvijā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu. Tāpēc vairāk nekā puse Latvijas teritorijas ir grūti pieejama un ir apgrūtināti piekļūt teritorijām, kurās nepieciešams mežu izstrādāt un apkopt. Lai varētu iestādīt mežu un nodrošinātu, ka tas aug, nevis noslīkst, ir vajadzīgs atbilstošs hidroloģiskais režīms. Šajā ziņā ļoti svarīgi ir mazināt birokrātiju. Tostarp būtu jāatdala saimnieciskās platības no aizsargājamām. Saimnieciskajās platībās ir jāļauj saimniekot, bet aizsargājamām - jādod juridiskais statuss, nosakot atbilstošu apsaimniekošanu.. Šobrīd daudzām teritorijām nav juridiski noteikta aizsardzības statusa, bet visas tiek uzskatītas gandrīz kā rezervāta teritorijas. Valdībai ir jāizšķiras - vai nu mežsaimniekiem jāsabremzē un jāizbeidz saimnieciskā darbība, vai arī jānodrošina peļņa, jo tautai ir jābūt paēdušai un cilvēkiem jādod darbs. Mēs dabu aizsargājam arī šajās teritorijās, tomēr ir jābūt robežšķirtnei, kur ir saimnieciskie meži un kur ir platības, kas pakļautas lielākai aizsardzībai.