Latvijā gadā notiek apmēram 50 000 nekustamā īpašuma darījumu, un vien 20% no tiem notiek ar licencētu aģentu un uzņēmumu starpniecību. 2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, bet 2023.gada 7.jūnijā stājās spēkā grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, ar kuriem pastiprinātas prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību. LANĪDA ieskatā šis likums nedarbojas un nekustamo īpašumu darījumu nozare joprojām ir diezgan "pelēka". Gadu no gada nemainīgi apmēram 33-34% nekustamā īpašuma darījumu notiek par neticamām summām, proti, par tādām, kuras neatbilst reālajai tirgus situācijai. Piemēram, tie ir darījumi ar lauksaimniecības zemi, kur visi nozarē strādājošie zina, ka reālā cena ir 10 000 līdz 12 000 eiro par hektāru, taču statistika uzrāda cenu 5000 eiro par hektāru. Pēc LANĪDA aplēsēm, šajā "pelēkajā" zonā slēpjas līdz pat 100 miljoniem eiro, ko valsts neiegūst nomaksāto nodokļu vai nodevu veidā. Joprojām notiek nekustamā īpašuma iegādes darījumi par skaidru naudu, lai gan tādi ir aizliegti. Viens no šādu darījumu iemesliem ir prasība maksāt 20% kapitāla pieauguma nodokli. LANĪDA ir vērsusies pie Finanšu ministrijas (FM) ar divām iniciatīvām - samazināt kapitāla pieauguma nodokli no 20% līdz 10%, kā arī atļaut nekustamo īpašumu aģenta atlīdzību attiecināt uz attaisnotajiem izdevumiem. Darījumos, kas notiek pašu spēkiem, ar juristu konsultantu palīdzību, vai, iespējams, nelegālo mākleru atbalstu, nav jāveic ne klientu izpētes, ne sankciju pārbaudes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasībām. Ņemot vērā ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, kā arī vienlīdzības un tiesiskuma principus, konsekvence attiecībā uz NILLTPFN būtu jāpiemēro un jāievēro visā nozarē. Tāpat LANĪDA rosina, ka EM reģistrā reģistrētu starpnieku pakalpojuma komisija ir iekļaujama attaisnojamos izdevumos. Bet, samazinot kapitāla pieauguma likmi no 20% līdz 10%, varētu veicināt nodokļu ieņēmumus un samazinātu gadījumus, kad darījums notiek skaidrā naudā.