Mēs atbalstām ideju informēt cilvēkus par produktu izcelsmes valsti, taču aicinām pārskatīt piedāvāto risinājumu šādas informācijas nodošanai. Par Latviju kā pārtikas produktu izcelsmes valsti visefektīvāk spēj informēt paši ražotāji, karoga krāsas liekot uz preces iepakojuma. Savukārt citu valstu izcelsmi efektīvāk norādīt rakstveidā, nevis ar karodziņiem, kurus nebūt ne visi pircēji vienmēr spētu atpazīt. Turklāt nodrošināt karogu attēlojumu cenu zīmēs ir tehniski sarežģīti, maziem veikaliem – pat neiespējami. Cenu zīmju nodrošināšanai tiek izmantotas dažādas tehnikas – no elektroniskām cenu zīmēm, līdz īpaši printētām vai ar roku rakstītām cenu zīmēm. Tā kā krāsainie displeji elektroniskajām preču zīmēm prasa nesamērīgas investīcijas, Latvijā esošie tīkli ir ieviesuši divu līdz trīs krāsu risinājumus. Šādās elektroniskajās cenu zīmēs valstu karogu atspoguļošana nav iespējama. Arī cenu zīmēm visbiežāk izmantotie termoprinteri nodrošina melnbaltas izdrukas. Rakstot cenu zīmes ar roku, īstenot prasību par valstu karogu ietveršanu cenu zīmēs, praktiski vispār nav iespējams. Absurdi pat iedomāties, ka katrā mazā veikaliņā pārdevējs spēs ar roku uzzīmēt dažādu valstu karogus, īpaši ņemot vērā, ka valstu karogiem ir noteikts standarts gan krāsu toņos, gan proporcijās. Šāda prasība arī palielina finanšu un administratīvo slogu, mazina tirdzniecības uzņēmumu produktivitāti. Lai ieviestu likumprojektā paredzēto prasību uz cenu zīmēm attēlot produktu izcelsmes valsts karogu, uzņēmējiem katrai tirdzniecības vietai būtu jāiegādājas vairākus simtus eiro vērtas, pietiekami augstas kvalitātes un jaudas krāsu drukas ierīces, turklāt to ikdienas apkope un izejmateriāli ir dārgāki salīdzinājumā ar melnbaltas drukas ierīcēm. Tādējādi tiek būtiski palielināts administratīvais un finanšu slogs, kas nav samērīgs ar ieguvumu pircējiem.