Šogad Saeimas pieņemtie grozījumi Būvniecības un Dzīvokļa īpašuma likumā paātrinās nozares attīstību. Grozījumos Būvniecības likumā ietvertais klusēšanas–piekrišanas princips padarīs efektīvāku būvprojektu apstiprināšanas procesu būvvaldē un atsevišķa tiesas lēmuma nepieciešamību būvdarbu apturēšanai gadījumā, ja būvatļauja tiek apstrīdēta. Grozījumi paredz – ja būvvalde noteiktajā termiņā nepieņem lēmumu par būvprojektu, tiek uzskatīts, ka pieņemts iesniedzējam labvēlīgs lēmums. Tādējādi plānots novērst situācijas, kurās būvprojekta apstiprināšana iekavējas uz nenoteiktu laiku, nepamatoti kavējot būvniecības procesu. Nozīmīgi ir arī pieņemtie likuma grozījumi, kas saistās ar būvatļaujas apstrīdēšanas procesu. Turpmāk gadījumā, ja tiek apstrīdēta būvniecības ierosinātājam izdota būvatļauja, tas automātiski neaptur būvdarbu procesu – par to apturēšanu tiesai jālemj atsevišķi. Savukārt grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā uzlabos nekustamo īpašumu pārvaldību un veicinās jaunu ēku attīstību Latvijā. Grozījumos Dzīvokļa īpašuma likumā svarīgākās izmaiņas paredz atjaunot iespēju sadalīt atsevišķu dzīvokļu īpašumos vairākas dzīvojamās ēkas uz viena zemesgabala, kas patlaban nav iespējams. Tāpat spēkā esošais likums ievērojami sadārdzināja jauno projektu attīstīšanas izmaksas, tādējādi palielinot arī jauno dzīvokļu cenas Latvijā. Patlaban, attīstot vairākas dzīvokļu ēkas uz viena zemesgabala, attīstītājam jānodrošina, ka katra ēka ir pilnīgi patstāvīga – ēkām jābūt ar atsevišķiem rotaļu laukumiem, atkritumu izmešanas punktiem, arī inženiertehniskajiem tīkliem, piebrauktuvēm no ielas un autostāvvietām. Tas krietni sadārdzina ēku projektēšanas izmaksas, kā arī nereti padara apkārtējo infrastruktūru neloģiskāku. Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā beidzot sakārtos lēmumu pieņemšanas jautājumus ēkās, kas atrodas uz viena zemesgabala, kā arī atjaunos iespēju sadalīt dzīvokļu īpašumos vairākas dzīvojamās ēkas uz viena zemesgabala. Tā ir vispārpieņemta prakse starptautiskajā nekustamā īpašuma vidē, tāpēc novērtējam, ka arī Latvijā jau drīzumā pie tās atgriezīsimies, potenciāli ienesot valstī investīcijas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.