Viens no galvenajiem cenu dzinuļiem, kas ir veicinājis elektroenerģijas cenas pieaugumu šogad, ir ogļskābās gāzes (CO2) kvotu pieaugums. Proti, tie ir maksājumi par tiesībām izplatīt atmosfērā CO2, sadedzinot kādu oglekli saturošo kurināmo, piemēram, gāzi vai akmeņogles. Šobrīd šim emisiju tirgum pieslēgušies arī finanšu tirgus dalībnieki, tostarp tādi spēlētāji, kas nav saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, – bankas, investīciju fondi –, tādējādi tirgū, protams, ir pakāpeniski uzkāpusi aktivitāte, un kvotu cena ir palielinājusies līdz pirms dažiem gadiem vēl neticamiem apmēriem. Dārgās CO2 kvotas ir sadārdzinājušas ražošanas izmaksas. Mūsu tirgum tas nozīmē – tā kā Skandināvijas reģions ir bagāts ar hidroenergoresursiem un tiem nav noteiktas CO2 kvotas, tā kā palielinājies pieprasījums pēc atjaunojamajiem energoresursiem, palielinājusies arī to cena. Tāpat, ja paskatāmies uz hidroenergoresursu krājumiem Skandināvijā, pirmkārt, jau kādi tie bija Norvēģijā un Zviedrijā, mazliet mazākā apjomā arī Somijā, tad šo hidroresursu krājums šogad ir mazāks, nekā ierasts. Tas nav kritiski mazs, pāragri teikt, ka ir izveidojusies ļoti dramatiska situācija. Protams, ka atšķirība apjomā ir pamanāma, līdz ar to tas ietekmē arī tirgus dalībnieku aktivitāti tirgū. Tā dalībnieki nesteidzas piedāvāt lielus apjomus tirgū, jo no meteoroloģiskā viedokļa nav zināms, kā attīstīsies apstākļi. Ja paskatāmies uz 2018. gadu, vasara atnesa tādu augsto cenu šoku, pateicoties tieši karstajai vasarai, jo karstajā laikā saistībā ar kondensēšanas pieprasījumu palielinājās elektroenerģijas patēriņš. Vienlaikus no ūdens krātuvēm Skandināvijā arī iztvaikoja ūdens. Kā papildu faktoru cenas pieaugumam noteikti varētu minēt arī ekonomikas atveseļošanās procesu, kā dēļ būtiski palielinājušās metāla, dabasgāzes un naftas cenas. Tuvākajā nākotnē gaidāms, ka palielināsies atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā, līdz ar to cenas ietekmēs dabas resursi, piemēram, lielāks vējš vai izdevīgi saules apstākļi.