Izaicinājumi ēdinātājiem kopumā joprojām ir ļoti lieli. Pandēmija nozari skāra ļoti smagi, likās krīze jau beigsies, kad sākās karš Ukrainā, kas joprojām ietekmē ārvalstu tūristu skaitu un lielo pasākumu organizētājiem rada piesardzību. Viņi mūsu reģionu principā neizvēlas kā norises vietu lieliem pasākumiem, kongresiem ar lielu dalībnieku skaitu utt. Mazākas grupas brauc, bet lielo pasākumu segmentā ģeopolitiskās situācijas un nedrošības dēļ esam ļoti zaudējuši. Ņemot vērā pēdējo četru gadu notikumus - pandēmija, ģeopolitiskā situācija -, varētu secināt, ka nozare atrodas četru gadu ilgā krīzē. Arī inflācija, kuru visi esam pamanījuši, un izmaksas katrai mājsaimniecībai ir pieaugušas, ir ietekmējusi klientu maksātspēju, un tā diemžēl ir kritusies. Šie visi faktori noved pie tā, ka nozarē samazinās spēlētāju skaits - jau visiem zināmie gadījumi, kad durvis slēdza "Vincents" un "Čarlstons", nesen par aizvēršanos paziņoja "Burga" un "OK Pica", kas bija orientēta uz ilgtspējīgu domāšanu un vietējo, bioloģisko produktu izmantošanu. Ja pandēmiju vēl daudz maz visi izturēja, tad šobrīd, līdz ar energoresursu sadārdzināšanos un karu Ukrainā, no tirgus aiziet uzņēmumi, kas strādājuši daudzus gadus, pat desmitus gadu, bet vairs "nespēj pavilkt". Lai arī kopumā ēdināšanas nozare uzrāda rekordlielu apgrozījumu un arī nomaksāto nodokļu apjomu, apgrozījums lielā mērā ir inflācijas radīts. Tam nav korelācijas ar nozares rentabilitāti, tādēļ nevaram teikt, ka nozarei ietu labāk. Apgrozījuma pieaugums ir mānīgs lielums. Monitorējot inflācijas tempu galvenajos resursos, kas ir energoresursi, pārtikas izejvielas un darbaspēks, tad visos segmentos izmaksu kāpums ir bijis straujāks nekā ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpums. Nozare joprojām atrodas pastāvīgā, jau četru gadu ilgā krīzē.