Covid-19 pandēmija dzīvokļu tirgu nav ietekmējusi negatīvi, un cenas ir augušas visos segmentos, izņemot sērijveida dzīvokļus, kur novērots niecīgs cenu kritums. Darījumu skaits ar dzīvokļiem pērn ir audzis par 1,9% salīdzinājumā ar 2019. gadu, bet darījumu skaits ar dzīvokļiem jaunajos projektos audzis par 16%. Jaunajos projektos Covid-19 laiks ir bijis "pļaujas laiks", cilvēki pirka pilnīgi visu, kas tika uzbūvēts. Tas nozīmē, ka cilvēkiem naudas mazāk nepaliek, veidojas uzkrājumi un tiek pirkti nekustamie īpašumi. Kā vēl vienu darījumu skaita pieaugumu veicinošu faktoru var minēt pieejamo banku finansējumu, jo patlaban hipotekārie kredīti tiek piešķirti ar procentu likmi 1,7% līdz 2,1% gadā, kas ir lēti. Cenu kāpums pērn novērots visos dzīvokļu tirgus segmentos, izņemot sērijveida dzīvokļu tirgū, kur novērota cenu samazināšanās par 1,5% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Cerēt uz cenu kritumu kādā no tirgus segmentiem patlaban nav nekāda pamata. Savukārt, runājot par īres tirgu, īstermiņa ietekmi radīja iepriekš īstermiņa īres tirgū piedāvāto dzīvokļu nonākšana ilgtermiņa īres tirgū uz pandēmijas laiku. Tas arī esot izraisījis nelielu īres cenu samazinājumu. Var prognozēt, ka pēc pandēmijas beigām īstermiņa īres dzīvokļi atkal tiks piedāvāti īstermiņa īrei un šī cenu korekcija izzudīs. Lielāku ietekmi uz īres cenu stabilizāciju varētu atstāt institucionālie investori, kuri arvien vairāk iegādājas ēkas vai dzīvokļu paketes piedāvāšanai ilgtermiņa īres tirgū. Savukārt termiņuzturēšanās atļauju programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, nebūtu jālikvidē pilnībā, bet tā būtu uzlabojama un pilnveidojama. Pēdējos desmit gados – no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim – nerezidentu investīcijas apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām Latvijā sasniegušas 1,55 miljardus eiro, tostarp 83% jeb 1,29 miljardi eiro ieplūda nekustamajos īpašumos. Eksportējošo uzņēmumu piesaiste un ražotāju atbalsts, neapšaubāmi, ir apsveicama rīcība, taču tas neizslēdz papildu atbalstu un jaunu investīciju piesaisti arī nekustamā īpašuma jomai. Šobrīd aizvien pieaug brīvo biroju, tirdzniecības platību īpatsvars, samazinās darījumu skaits, bet pretī ir tikai arvien lielāks nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, tāpēc ir jāizmanto visas iespējas, tostarp investīciju piesaiste nekustamajam īpašumam.