Patlaban globālo tirdzniecības karu un ASV neskaidrās tarifu politikas ietekmei uz būvmateriālu cenām nevajadzētu būt lielai. Iepriekš Covid laikā ļoti aktīvi bija privātmāju un dzīvokļu īpašnieki, kuri brīvajā laikā, strādājot attālināti, uzlaboja savu dzīvesvietu, investēja īpašumā, pirka materiālus ļoti daudz. Lielie būvniecības tempi Covid laikā vēl bija pietiekoši labi. Pēc Covid sekoja Euribor pieaugums, kas sabremzēja arī privātā sektora būvniecību un cilvēku lēmumus par labu jaunai dzīvesvietai. Šobrīd situācija nedaudz uzlabojas, jo Euribor likmes samazinās. Redzam, ka privātie ir daudz aktīvāki, ceļ sev, veic lielus remontus savās dzīvesvietās. Lielajā būvniecībā iet kā pa viļņiem. Ir gadi, kad ir lielie objekti, būvniecības apgrozījums valstī ir lielāks, bet ir momenti, kad apjomi ir tādi paši kā iepriekšējā gadā vai pat samazinās. Neapskaužu būvniekus, jo izteiktās prognozes un ES fondu apguve nenotiek plānveidīgi, tur valda haoss. Runājot ar būvniekiem, dzirdams, ka arī pēdējā plānošanas periodā no 2021-2027.gadam ir apgūtas ļoti mazas summas. Būvmateriālus lielākoties ražo tepat Baltijas valstīs vai ES – ap 90%. No pārējām valstīm pirktie būvmateriāli – ASV un Ķīnas, kur šie tarifi plānoti – ir ļoti mazs apjoms, līdz ar to būvmateriāliem strauja cenu paaugstināšanās vai samazināšanās, manuprāt, netiek prognozēta. Cenas tiek prognozētas ļoti stabilas ar nelielu inflācijas sadārdzinājumu līdz 2% kopumā. Tādēļ satraukumam, ka cenas varētu ļoti sadārdzināties, nekāda pamata nav. Vienīgā ietekme uz būvmateriālu tirdzniecības nozari varētu būt precēm no Ķīnas, kuru cenām vajadzētu samazināties. Mēs visu pērkam dolāros, dolāra kurss šobrīd ir samazinājies, samazinājušās transporta izmaksas no Ķīnas, tādēļ vajadzētu būt lētāk. Tās gan īpaši neskar būvmateriālus, bet vairāk sezonas, vasaras preces – žogi, ķeras utt. Šīm precēm cenas varētu samazināties, bet kopumā cenas saglabāsies esošajā līmenī.