Šūšanas nozarē energoresursu cenu ietekme ir mazāka, taču kāpumu izjūt tekstila nozare. Pat ar visiem valdības paziņotajiem atbalsta pasākumiem, energoresursu cenu kāpums nozari satrauc. Tomēr nozarē patlaban nav uzņēmumu, kuri būtu ziņojuši par nepieciešamību apturēt darbu izmaksu pieauguma dēļ. Ražošanā nepieciešamās izejvielas no Krievijas netiek importētas. Tomēr tās caur šo valsti tiek vestas tranzītā no Kazahstānas, Uzbekistānas un Ķīnas. Pagaidām izejvielu piegāde notiek, bet nav zināma tālākā situācijas attīstība. Vienlaikus ir vairāki pozitīvi aspekti – pagaidām uzņēmumiem ir izejvielu rezerves, un, pateicoties tam, ka pagājušais gads ir bijis neraksturīgi labs, uzņēmumiem ir laba finansiālā rocība, kas var palīdzēt šo nepatīkamo laiku pārdzīvot. Šī gada septiņos mēnešos nozares kopējais eksporta apjoms ir audzis par 11% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tas gan ir noticis, pateicoties produkcijas cenu kāpuma, bet arī pēc saražotā apjoma eksports ir par 4% lielāks. Tomēr pēc prognozēm pēdējais gada ceturksnis un ziema nozarei būs smagi. Pagaidām pasūtījumi uzņēmumiem ir, tiek meklēti arī jauni noieta tirgi. Iepriekšējos gados kopumā asociācijas uzņēmumi Krievijā ir pārdevuši apmēram 7–9% no saražotā. Lielāks Krievijas tirgus īpatsvars ir šūšanas uzņēmumiem, kuri uz šo tirgu eksportē 35% saražotā, un veļas ražošanas uzņēmumiem, kuri uz Krieviju eksportē 20% produkcijas. Tajā pašā laikā daudz veļas tika eksportēts arī uz Skandināvijas valstīm, īpaši uz Zviedriju, līdz ar to alternatīvi tirgi nozarei ir. Vienlaikus patlaban, piemēram, šūšanas izstrādājumu produkcijai visus pasūtījumus nav iespējams izpildīt. Tas notiek par spīti tam, ka uz Krieviju un Baltkrieviju Latvija saražoto vairs neeksportē, toties uzlabojušās tirdzniecības saites ar Kazahstānu. Gads kopumā būs līdzīgs pagājušā gada rezultātiem, lai gan energoresursu cenu dēļ ir grūti konkurēt ar Polijas, Lietuvas un Igaunijas ražotājiem, kur energoresursi ir divas reizes lētāki. Par nākotnes izaugsmi ir neziņa, turklāt vairākiem uzņēmumiem problēmas var radīt situācija gāzes tirgū. Gāzes sadārdzinājumu šobrīd nešķiet iespējams kompensēt, pat kāpinot produkcijas cenu, bet elektrības sadārdzinājumu uzņēmumi kompensē ar energoefektīvākām šujmašīnām. Pagaidām nozare “tiek cauri” uz cenu pieauguma rēķina, bet pilnībā kompensēt energoresursu cenu pieaugumu tas nevar.