2024.gada pirmajā pusē finanšu nozare ir turpinājusi attīstību ar cerībām uz ekonomikas stabilizāciju. Tomēr nozare sastopas ar vairākām politiskām iniciatīvām, kas potenciāli var ietekmēt ne tikai finanšu sektoru, bet arī Latvijas ekonomiku kopumā. Līdzšinējie dati par kreditēšanas apjomu liecina par pieprasījuma stagnāciju gan privātpersonu, gan uzņēmumu sektorā. Šo piesardzību, visticamāk, izskaidro ECB lēmumi par procentu likmēm, kas mudina potenciālos kredītņēmējus nogaidīt. Neskatoties uz šo piesardzību, kreditēšana nav apstājusies - bankas turpina izsniegt aizdevumus. Ne mazāk svarīgas ir diskusijas par uzkrājumu veidošanu iedzīvotājiem, finanšu pratības uzlabošanu un cīņu pret krāpniecību. Atkal atsākās politiķu vēršanās pret finanšu sektoru, izvirzot apsūdzības par vājo kreditēšanas tempu, tostarp ar plāniem ieviest "solidaritātes" maksājumu, kas faktiski ir virspeļņas nodoklis finanšu sektoram. Ir bažas, ka šis nodoklis var radīt pretēju efektu – bankas varētu pieņemt piesardzīgākus lēmumus par aizdevumiem, tādējādi, pretēji izvirzītajiem mērķiem, vājinot Latvijas ekonomiku. Līdz ar ģeopolitiskajiem izaicinājumiem militārās un aizsardzības nozares finansēšana kļuvusi par vienu no prioritātēm. Finanšu nozare apzinājās šīs jomas attīstības nozīmīgumu gan valsts, gan ekonomikas drošībai, tāpēc sāka sadarbību ar šo sektoru. Tomēr, lai attīstos kreditēšana, ir nepieciešama cieša sadarbība uzņēmumu finanšu pratības attīšanā, kā arī ekonomikas stabilizēšana. Tāpat asociācija jau ilgstoši aktīvi strādā, lai ierobežotu krāpšanu. Nozare iegulda būtiskus resursus krāpšanas novēršanā, tomēr organizēto noziedznieku grupējumi ir soli priekšā, savukārt, lai būtiski ierobežotu šos gadījumus, ir nepieciešama arī aktīva sadarbība ar iedzīvotājiem. Lēmumu pieņēmējiem ir būtiski izprast jauno izvirzīto prasību finanšu sektoram ietekmi un vērtēt tās plašākā kontekstā, lai nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas veicinātu ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.