Atkritumu apsaimniekošanas nozare Latvijā cieši atspoguļo kopējo ekonomikas situāciju. Samazinoties patēriņam un ražošanai, sarūk atkritumu plūsmas un līdz ar to arī nozares ieņēmumi, savukārt ekonomikai augot, tirgus atgūstas – pieaug savākto materiālu apjomi, rodas jaunas pārstrādes iespējas un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Nozīmīga ir arī otrreizējo izejvielu tirgus dinamika. Plastmasas segmentā īpaši jūtama konkurence ar Ķīnas produkciju, tostarp pirmreizējo materiālu, lai gan Eiropā pārstrādātie materiāli kvalitātes ziņā ir pārāki. 2025. gadā iezīmējas vairākas tendences. Pirmkārt, sabiedrības paradumi nostiprinās – dalītajā šķirošanas sistēmā iesaistās jau apmēram 79% iedzīvotāju, bet depozīta sistēmā atgriezto taras vienību īpatsvars sasniedz aptuveni 80%, nodrošinot tīrākas otrreizējo izejvielu plūsmas. Otrkārt, paplašinās normatīvā vide – 2024.gadā dabas resursu nodoklis sāka attiekties uz tekstilu un cigarešu izsmēķiem, bet no 2025.gada tas piemērojams arī mitrajām salvetēm, baloniem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Treškārt, stājas spēkā jaunas Eiropas Savienības (ES) iepakojuma regulas, kas uzsver pārstrādājamību, otrreizējo materiālu izmantošanu un atkārtotu lietošanu. Tas veicina inovācijas, bet vienlaikus prasa būtiskas investīcijas. Nozīmīgākie izaicinājumi šobrīd ir izmaksu inflācija un darbaspēka pieejamība. Enerģijas, degvielas un izejmateriālu cenu kāpums rada papildu spiedienu uz nozari, savukārt kvalificētu darbinieku piesaiste un noturēšana kļūst arvien sarežģītāka. Šo faktoru kombinācija ietekmē konkurētspēju un prasa ieguldījumus gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos. Tuvāko gadu attīstību noteiks ES politika, kas paredz, ka līdz 2035. gadam poligonos drīkstēs noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem atkritumiem. Tas nozīmē nepieciešamību veicināt iepakojumu pārstrādājamību ciešā sadarbībā ar ražotājiem un diferencēt nodokļu slogu atkarībā no materiālu izvēles. Būtiskas būs investīcijas modernās šķirošanas un pārstrādes līnijās, lai efektīvi apstrādātu arī zemākas kvalitātes materiālus. Vienlaikus jāstiprina atkārtotas aprites risinājumi – preču labojamība, detaļu atkārtota izmantošana un ilgmūžība, īpaši elektroprecēs. Tas pagarina produktu dzīves ciklu, mazina radīto atkritumu daudzumu un sniedz patērētājiem pieejamākus risinājumus.