Šis gads apstrādes rūpniecībai varētu būt mērenu uzlabojumu laiks - lai arī turpināsim peldēt drīzāk pret straumi, taču sasniegsim labākus rezultātus nekā 2024.gadā, kad ražošana samazinājās par 2,6%. Ražošanas pieaugums 2025.gadā joprojām ir ticamākais scenārijs, taču pasaules ekonomika ieiet arvien lielākas nenoteiktības ērā. ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par 25% ievedmuitas tarifu lielākajai daļai Kanādas un Meksikas preču, kā arī 10% tarifiem importam no Ķīnas. Tāpat ir sniegts skaidrs mājiens, ka kārta pienāks arī Eiropai. Ziemeļamerikas valstu uzņēmēji jau sūdzas par neziņu - vai pasākumi būs spēkā tikai dažas dienas vai pastāvīgi, kas ļoti traucē pieņemt lēmumus ilgtermiņā. Ietekme uz pasaules ekonomiku būs ļoti daudzveidīga un kopumā nelabvēlīga. Ir skaidrs, ka pat tarifu drīzas atcelšanas gadījumā šim notikumam būs ilglaicīgas sekas, piemēram, uzņēmēji ņems vērā, ka eksports uz ASV būs saistīts ar paaugstinātu risku, tātad vēlēsies augstāku atdevi no savām investīcijām, attiecīgi cenšoties iekasēt no pircējiem ASV augstāku cenu. Šiem tarifiem būs ietekme arī ārpus Ziemeļamerikas, un dažas izpausmes var būt Latvijai ļoti svarīgas. Ja Kanādas kokzāģētavām vairs nebūs izdevīgi pārdot savus produktus ASV, tās centīsies eksportēt uz Eiropu, sagādājot lielāku konkurenci mūsu ražotājiem. Šiem produktiem un daudziem citiem sagaidāms cenu pieaugums ASV, bet cenu kritums visā pārējā pasaulē. Tajā pašā laikā jāsecina, ka atsevišķas šī notikuma izpausmes var būt patīkamas. Eirozonā procentu likmes strauji krīt, tātad vēl straujāk samazināsies parādu apkalpošanas izmaksas. Sagaidāmais EURIBOR likmju līmenis gada beigās ir pazeminājies no apmēram 2% līdz ~1,8% šobrīd. Lai arī Latvijas ražotāji kārtējo reizi sāk gadu ar bažām par nākotni, vismaz varam priecāties par to, ka pērnā gada nogalē situācija uzlabojās. Apstrādes rūpniecībā decembrī pret novembri bija pat visai straujš kāpums, par 2,2%, pieaugumam gada izteiksmē sasniedzot 3,2%, kas ir labākais rādītājs vairāk nekā divu gadu laikā.