Apsardzes nozares sakārtošanas darbs turpinās. Ir ieviests Apsardzes darbības reģistrs, par kura nepieciešamību Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) runāja jau kopš 2014. gada. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un citām kontrolējošajām institūcijām ir neatsverama nozīme, lai ar reģistra starpniecību samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē. Ceram, ka reģistra informāciju izmantos gan publiskās personas, gan privātie apsardzes pakalpojumu pircēji, kas vēlas saņemt kvalitatīvu pakalpojumu no godprātīgiem komersantiem. Satraucoša problemātika ir novērojama publiskajos iepirkumos. 2021. un arī 2022. gadā aptuveni 40% no uzvarētājiem bija tādi uzņēmumi, kuru nomaksāto nodokļu īpatsvars pret apgrozījumu un sociālo iemaksu apmērs uz vienu darbinieku ir aizdomīgi zems. 2021. gadā minimālo algu vai mazāk saņēma aptuveni 22% apsardzes nozarē nodarbināto. Tāpat katrs ceturtais darba ņēmējs visās darba vietās nesasniedz pilnu darba slodzi. Tas nozīmē, ka daļa uzņēmumu atrodas vai balansē uz pelēkā sektora robežas un konkurē ar neadekvāti zemu cenu. Diemžēl zemākā cena kā vienīgā kritērija piemērošana joprojām dominē - publiskais sektors iepērk pakalpojumus no komersantiem, kas neadekvātu pakalpojuma maksu var piedāvāt uz aplokšņu algu rēķina. Covid-19 pandēmijas laikā samilza darbaspēka problēmas. Lai gan valdības noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ liela mēroga kultūras un izklaides pasākumi faktiski nenotika un līdz arī to nebija nepieciešams arī apsardzes pakalpojums, tirdzniecības centros strādājošie apsardzes darbinieki bija “frontes pirmajā līnijā” - cilvēku neapmierinātību ar ierobežojumu svārstīgo dabu un bailēm nereti pavadīja agresija pret personālu. Nozarē ir novērojams darbaspēka trūkums. Krievijai, turpinot izvērst karu pret Ukrainu un Baltkrievijai izdarot spiedienu uz Eiropas Savienības robežām, vienlīdz svarīgi ir veicināt gan ārējo, gan iekšējo drošību. Apsardzes nozarei ir jābūt iekļautai iekšējās drošības koncepcijā, lai tādējādi, kur iespējams, sniegtu papildu atbalstu iekšlietu dienestiem.