Tirdzniecība

Tirdzniecība

Nozares fakti

Pārtikas cenu memorands atspoguļojas konkrētu preču līmenī, nevis kopējā pārtikas inflācijas rādītājā

09.09.2025 . Mazumtirgotāja “top!” mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte
Pārtikas cenu memorands ir devis pozitīvu impulsu pamatpreču groza produktu cenu samazinājumam un stabilizācijai, taču tas vairāk atspoguļojas konkrētu preču līmenī, nevis kopējā pārtikas inflācijas rādītājā. Pārtikas cenu dinamiku nosaka vairāki ārēji un iekšēji faktori – izejvielu un energoresursu cenas pasaulē, ražošanas un loģistikas izmaksas, darba samaksas pieaugums, kā arī sezonālās svārstības. Lai gan atsevišķām preču grupām cenas ir samazinājušās, citās kategorijās vērojams pieaugums. Piemēram,...

Tendence

Gada panākumi un neveiksmes nozarē

Pievēršanās e-komercijai

Tirdzniecības nozarē lielākie veiksminieki bija internetveikali un pārtikas mazumtirgotāji, kuri produktus piegādā uz mājām. Interneta tirdzniecības popularitātes pieaugums bija manāms arī kurjerpakalpojumu sniedzēju noslodzē – darba viņiem bija tik daudz kā nekad, tādēļ bija jāveic arī ieguldījumi savu iespēju paplašināšanā. Internetveikalu, tajā skaitā pārtikas e-veikalu, popularitāte uzskatāmi bija redzama arī uzņēmumu finanšu rādītājos.

Slēgtie veikali

Nedēļu pirms Ziemassvētkiem valdība lēma uz trim nedēļām aizvērt vairumu veikalu, atstājot vaļā tikai atsevišķas tirdzniecības vietas. Tomēr pat tajās tirgot atļauto preču skaits bija ierobežots, un nereti veidojās situācijas, ka pircējs vienu preci no veikala plaukta var paņemt, bet turpat blakus esošo preci iegādāties nebija ļauts. Sākotnēji plānotās trīs nedēļas gan ievilkās uz teju četriem mēnešiem, veikaliem, kas ir ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ļaujot sākt strādāt no 7. aprīļa. Lielajiem tirdzniecības centriem pilnībā atļāva atsākt strādāt tikai 2. jūnijā.

Izaicinājumi un atbalsts

Tirgojās internetā

Pagājušā gadā pirms Ziemassvētkiem ar valdības lēmumu aizliedzot klātienē strādāt virknei tirgotāju, uzņēmējiem ar steigu bija jādomā, kā izdzīvot. Tobrīd neredzētos ātrumos viena pēc otras parādījās tirgotāju mājaslapas, lai pircēji veikalā esošās preces varētu iegādāties attālināti, saņemot tās klātienē, kas vismaz sākotnēji bija atļauts. Tāpat oficiāli nebija aizliegts preci pasūtīt telefoniski, stāvot turpat pie veikala kases. Aprīļa sākumā šādu praksi aizliedza lielajos tirdzniecības centros esošajos veikalos, jo tirgotāju virzienā bija pārmetumi, ka šādā veidā vienalga tiek veicināta pircēju pulcēšanās, un pircēju pulcēšanās bija galvenais iemesls, kādēļ 2020. gada beigās tirdzniecība vispār tika ierobežota. Tad nu šādos tirdzniecības centros esošajiem veikaliem nācās veikt pamatīgus ieguldījumus kurjeru pakalpojumu nodrošināšanā, bet tie, kuri to nevarēja atļauties, darbu uz laiku apturēja pavisam, cerot uz labākiem laikiem.

Atbalsts tirdzniecības centriem

Ministru kabinets 8. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu novirzīt 20 miljonus eiro nomas atbalsta programmai tirdzniecības centriem. Atbalsta programma attiecās uz tirdzniecības centriem ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuru darbība nebija atļauta līdz 2. jūnijam. Atbalsta apmērs tika piešķirts 15 eiro par katru tirdzniecības centra kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās platības kvadrātmetru, izņemot stāvlaukumus. Atbalsta programma paredz, ka tirdzniecības centrs no nomniekiem nevarēs prasīt papildu maksājumus izrakstītajiem rēķiniem par nomas maksu par 2021. gada janvāri, februāri un martu. Atbalstam kvalificējas tie tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas aprēķināto ieņēmumu kritums Covid-19 krīzes ietekmē šā gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada vai 2020. gada attiecīgajiem mēnešiem, ir vismaz 30%.

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2020 . gada apgrozījuma

No. Title Branch Regist
ration
year
2020 neto
turnover
thous. EUR
Turnover
change to
2019 year, %
Profit in
2020,
thous. EUR
Renta
bility
Employees
1
Uralkali Trading, SIA
Vesetas iela 8 – 2, Rīga, LV-1013 T. 67152055
Trade mediators 2015 1 811 012 -5.31% -90 484 -5% 58
2
RIMI LATVIA, SIA
Augusta Deglava iela 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Food, sale 1992 946 508 3.2% 30 409 3.21% 6 265
3
MAXIMA Latvija, SIA
Latgales iela 257, Rīga, LV-1019 T. 80002020
Food, sale 2000 878 069 4.94% 31 305 3.57% 7 710
4
Sanitex, SIA
Liepu aleja 4, Rāmava, Ķekavas pag., Ķekavas nov., LV-2111 T. 67048400
Domestic goods, wholesale 1993 398 555 5.98% 7 263 1.82% 635
5
Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes iela 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
Household appliances and devices, wholesale 2007 373 135 6.59% 9 084 2.43% 51
6
LENOKA, SIA
Rīga, Krustpils iela 12 T. 67775959
Food, sale 2003 176 355 4.61% 5 080 2.88% 2 509
7
JUPAKS, SIA
Vidus iela 3 – 5, Rīga, LV-1010 T. 29245865
Agricultural produce, purchase and supply 2010 167 286 -53.33% 1 013 0.61% 7
8
FIRMA MADARA 89, SIA
Baznīcas laukums 2, Smiltene, Smiltenes nov., LV-4729 T. 64772812
Food, sale 1993 163 994 8.65% 13 454 8.2% 1 827
9
Pernod Ricard Eastern Europe Operations, SIA
Mihaila Tāla iela 1, Rīga, LV-1045 T. 67815277
Beverages: strong, wholesale 2014 153 889 6.77% 2 060 1.34% 13
Different annual report period from 01.07.2020 till 30.06.2021
10
AMBER DISTRIBUTION LATVIA, SIA
Noliktavu iela 11, Dreiliņi, Stopiņu pag., Ropažu nov., LV-2130 T. 67880433
Beverages: strong, wholesale 1998 131 502 6.55% 4 678 3.56% 214

Viedokļi

Henriks Danusēvičs

Visvairāk cieta mazie un vidējie

Henriks Danusēvičs (Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents )
Ja mēs runājam par lielajiem spēlētājiem, tad gads pagāja bez lielām izmaiņām, jo tirgus līderi palika tie paši. Ja runājam par struktūru vispār, tad redzam, ka attīstījās interneta veikali. Eiropas Savienība kopumā sevi aizsargāja, ieviešot normu, ja pirkumi ir ārpus Eiropas Savienībā esošiem tirdzniecības tīkliem, tad ir jāmaksā PVN, kas nozīmē šo cenu starpību starp lētākiem un iekšzemes veikaliem, un tas aizsargā vietējo tirgu. Tas, ko līdz šim Eiropas Savienība nav panākusi, ir saistīts ar to, ka sociālie...
Noris Krūzītis

Iedzīvotāji iepērkas retāk

Noris Krūzītis (Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors )
Līdzīgi kā visu valsti kopumā, arī pārtikas mazumtirgotājus ietekmēja Covid-19 pandēmija, un tā vismaz daļēji ir mainījusi nozares attīstības virzienus. Covid-19 pandēmija ir mainījusi iedzīvotāju pārtikas iegādes un patēriņa paradumus. Iedzīvotāji tagad retāk dodas uz tirdzniecības vietām un vairāk plāno savus iepirkumus. Kā alternatīvu tirdzniecības vietu apmeklējumam pavasarī daudzi izmantoja iespēju pārtikas produktus iegādāties internetā ar piegādi mājās vai tirdzniecības vietā. Pārtikas mazumtirdzniecībā...