Industrijas jaunumi
TOP 5 ziņas
1
Līdz ar sprieduma stāšanos spēkā "Depo Diy" būs jāmaksā 3,7 miljonu eiro sods par aizliegtu vienošanos
29.01.2024
2
Krievijā ražotās pārtikas preces caur iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs
29.01.2024
Nozares fakti
Iecere pie pārtikas produktiem veikalos norādīt izcelsmes valsts karogu palielinās slogu uzņēmējiem
29.01.2024
. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis
Mēs atbalstām ideju informēt cilvēkus par produktu izcelsmes valsti, taču aicinām pārskatīt piedāvāto risinājumu šādas informācijas nodošanai. Par Latviju kā pārtikas produktu izcelsmes valsti visefektīvāk spēj informēt paši ražotāji, karoga krāsas liekot uz preces iepakojuma. Savukārt citu valstu izcelsmi efektīvāk norādīt rakstveidā, nevis ar karodziņiem, kurus nebūt ne visi pircēji vienmēr spētu atpazīt. Turklāt nodrošināt karogu attēlojumu cenu zīmēs ir tehniski sarežģīti, maziem veikaliem – pat neiespējami....
Tendence
Gada panākumi un neveiksmes nozarē
Pievēršanās e-komercijai
Tirdzniecības nozarē lielākie veiksminieki bija internetveikali un pārtikas mazumtirgotāji, kuri produktus piegādā uz mājām. Interneta tirdzniecības popularitātes pieaugums bija manāms arī kurjerpakalpojumu sniedzēju noslodzē – darba viņiem bija tik daudz kā nekad, tādēļ bija jāveic arī ieguldījumi savu iespēju paplašināšanā. Internetveikalu, tajā skaitā pārtikas e-veikalu, popularitāte uzskatāmi bija redzama arī uzņēmumu finanšu rādītājos.
Slēgtie veikali
Nedēļu pirms Ziemassvētkiem valdība lēma uz trim nedēļām aizvērt vairumu veikalu, atstājot vaļā tikai atsevišķas tirdzniecības vietas. Tomēr pat tajās tirgot atļauto preču skaits bija ierobežots, un nereti veidojās situācijas, ka pircējs vienu preci no veikala plaukta var paņemt, bet turpat blakus esošo preci iegādāties nebija ļauts. Sākotnēji plānotās trīs nedēļas gan ievilkās uz teju četriem mēnešiem, veikaliem, kas ir ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ļaujot sākt strādāt no 7. aprīļa. Lielajiem tirdzniecības centriem pilnībā atļāva atsākt strādāt tikai 2. jūnijā.
Izaicinājumi un atbalsts
Tirgojās internetā
Pagājušā gadā pirms Ziemassvētkiem ar valdības lēmumu aizliedzot klātienē strādāt virknei tirgotāju, uzņēmējiem ar steigu bija jādomā, kā izdzīvot. Tobrīd neredzētos ātrumos viena pēc otras parādījās tirgotāju mājaslapas, lai pircēji veikalā esošās preces varētu iegādāties attālināti, saņemot tās klātienē, kas vismaz sākotnēji bija atļauts. Tāpat oficiāli nebija aizliegts preci pasūtīt telefoniski, stāvot turpat pie veikala kases. Aprīļa sākumā šādu praksi aizliedza lielajos tirdzniecības centros esošajos veikalos, jo tirgotāju virzienā bija pārmetumi, ka šādā veidā vienalga tiek veicināta pircēju pulcēšanās, un pircēju pulcēšanās bija galvenais iemesls, kādēļ 2020. gada beigās tirdzniecība vispār tika ierobežota. Tad nu šādos tirdzniecības centros esošajiem veikaliem nācās veikt pamatīgus ieguldījumus kurjeru pakalpojumu nodrošināšanā, bet tie, kuri to nevarēja atļauties, darbu uz laiku apturēja pavisam, cerot uz labākiem laikiem.
Atbalsts tirdzniecības centriem
Ministru kabinets 8. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu novirzīt 20 miljonus eiro nomas atbalsta programmai tirdzniecības centriem. Atbalsta programma attiecās uz tirdzniecības centriem ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuru darbība nebija atļauta līdz 2. jūnijam. Atbalsta apmērs tika piešķirts 15 eiro par katru tirdzniecības centra kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās platības kvadrātmetru, izņemot stāvlaukumus. Atbalsta programma paredz, ka tirdzniecības centrs no nomniekiem nevarēs prasīt papildu maksājumus izrakstītajiem rēķiniem par nomas maksu par 2021. gada janvāri, februāri un martu. Atbalstam kvalificējas tie tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas aprēķināto ieņēmumu kritums Covid-19 krīzes ietekmē šā gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gada vai 2020. gada attiecīgajiem mēnešiem, ir vismaz 30%.
TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2020 . gada apgrozījuma
Nr. | Nosaukums | Nozare | Reģist rācijas gads |
2020. neto apgrozījums, tūkst., EUR |
Apgrozījuma izmaiņas, pret 2019., % |
Peļņa 2020, tūkst., EUR |
Renta bilitāte |
Darbinieki |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1 |
Uralkali Trading, SIA
Vesetas iela 8 – 2, Rīga, LV-1013 T. 67152055
|
Tirdzniecības starpnieki | 2015 | 1 811 012 | -5.31% | -90 484 | -5% | 58 |
2 |
RIMI LATVIA, SIA
Augusta Deglava iela 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
|
Pārtikas tirdzniecība | 1992 | 946 508 | 3.2% | 30 409 | 3.21% | 6 265 |
3 |
MAXIMA Latvija, SIA
Latgales iela 257, Rīga, LV-1019 T. 80002020
|
Pārtikas tirdzniecība | 2000 | 878 069 | 4.94% | 31 305 | 3.57% | 7 710 |
4 |
Sanitex, SIA
Liepu aleja 4, Rāmava, Ķekavas pag., Ķekavas nov., LV-2111 T. 67048400
|
Saimniecības preču vairumtirdzniecība | 1993 | 398 555 | 5.98% | 7 263 | 1.82% | 635 |
5 |
Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes iela 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
|
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība | 2007 | 373 135 | 6.59% | 9 084 | 2.43% | 51 |
6 |
LENOKA, SIA
Krustpils iela 12, Rīga, LV-1073 T. 67775959
|
Pārtikas tirdzniecība | 2003 | 176 355 | 4.61% | 5 080 | 2.88% | 2 509 |
7 |
JUPAKS, SIA
Vidus iela 3 – 5, Rīga, LV-1010 T. 29245865
|
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika | 2010 | 167 286 | -53.33% | 1 013 | 0.61% | 7 |
8 |
FIRMA MADARA 89, SIA
Baznīcas laukums 2, Smiltene, Smiltenes nov., LV-4729 T. 64772812
|
Pārtikas tirdzniecība | 1993 | 163 994 | 8.65% | 13 454 | 8.2% | 1 827 |
9 |
Pernod Ricard Eastern Europe Operations, SIA
Gustava Zemgala gatve 78 – 2, Rīga, LV-1039 T. 67815277
|
Alkoholiskie dzērieni: vairumtirdzniecība | 2014 | 153 889 | 6.77% | 2 060 | 1.34% | 13 |
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2020 līdz 30.06.2021 | ||||||||
10 |
AMBER DISTRIBUTION LATVIA, SIA
Noliktavu iela 11, Dreiliņi, Stopiņu pag., Ropažu nov., LV-2130 T. 67880433
|
Alkoholiskie dzērieni: vairumtirdzniecība | 1998 | 131 502 | 6.55% | 4 678 | 3.56% | 214 |
Viedokļi
Visvairāk cieta mazie un vidējie
Henriks Danusēvičs
(Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents )
Ja mēs runājam par lielajiem spēlētājiem, tad gads pagāja bez lielām izmaiņām, jo tirgus līderi palika tie paši. Ja runājam par struktūru vispār, tad redzam, ka attīstījās interneta veikali. Eiropas Savienība kopumā sevi aizsargāja, ieviešot normu, ja pirkumi ir ārpus Eiropas Savienībā esošiem tirdzniecības tīkliem, tad ir jāmaksā PVN, kas nozīmē šo cenu starpību starp lētākiem un iekšzemes veikaliem, un tas aizsargā vietējo tirgu.
Tas, ko līdz šim Eiropas Savienība nav panākusi, ir saistīts ar to, ka sociālie...
Iedzīvotāji iepērkas retāk
Noris Krūzītis
(Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors )
Līdzīgi kā visu valsti kopumā, arī pārtikas mazumtirgotājus ietekmēja Covid-19 pandēmija, un tā vismaz daļēji ir mainījusi nozares attīstības virzienus. Covid-19 pandēmija ir mainījusi iedzīvotāju pārtikas iegādes un patēriņa paradumus.
Iedzīvotāji tagad retāk dodas uz tirdzniecības vietām un vairāk plāno savus iepirkumus. Kā alternatīvu tirdzniecības vietu apmeklējumam pavasarī daudzi izmantoja iespēju pārtikas produktus iegādāties internetā ar piegādi mājās vai tirdzniecības vietā. Pārtikas mazumtirdzniecībā...