Rūpniecība

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 12,6% salīdzinājumā ar 2020. gada attiecīgo periodu. Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis pieaugums par 14,2%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kāpums par 8,9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,6%. Savukārt rūpniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieaugusi par 2,4%.

Kopējais investīciju apjoms, kas akumulēts industriālo platību tirgū, pērn pārsniedza 147 miljonus eiro, kas ir par 16% mazāk nekā 2019. gadā, tomēr 2020. gada rādītāji saglabājās pēdējo trīs gadu vidējā investīciju apjoma robežās. Neskatoties uz kopējo nekustamā īpašuma investīciju apjoma kritumu Baltijas valstīs par 33%, investīciju īpatsvars industriālajā sektorā 2020. gadā ir pieaudzis par 3,5 procentpunktiem un sasniedzis 18%. Industriālo platību segments izjuta relatīvi zemu investīciju apjoma samazinājumu, saglabājot uzņemtos izaugsmes tempus.

Turpmākajos mēnešos paredzami rūpniecības apjomu pieaugumi pret iepriekšējā gada attiecīgajiem periodiem, taču nav skaidrības, vai un kā ražošanas izejvielu piegādi uz Latviju ietekmēs pieņemtās sankcijas pret Baltkrieviju. Bažas raisa arī strauji augošās izejmateriālu cenas Eiropā un pasaulē. Latvijas rūpnieku ekonomiskā noskaņojuma rādītājs sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2007. gada, ko ietekmēja rūpnieku sagaidāmie augstie pasūtījumu apjomi un šo pasūtījumu cenu līmeņu pieaugumi. Bet kopējais ES ekonomikas pārliecības indekss uzrāda augstāko rādījumu kopš 2000. gada. Arī Latvijas ražotāju cenu indekss 2015. gada cenās sasniedzis augstāko atzīmi novērojumu vēsturē. Ražošanas izejvielu cenas kāpušas visā pasaulē, tādējādi nereti tiek meklētas lokācijas vietas, no kurām vajadzīgās izejvielas var ievest par zemāku cenu, kas pozitīvi ietekmē arī Latvijas rūpnieku saražoto apjomu eksportu. Cenas kāpušas, pandēmijas ietekmē rūpniekiem samazinot ražošanas apjomus un nespējot tos no jauna ātri atjaunot, krasi augot pieprasījumam.

No ES Atjaunošanas un noturības mehānisma finansējuma šobrīd vairāk nekā 80 miljonu eiro ir plānots izmantot industriālo parku attīstībai. Veidojot šos parkus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra aicinās fokusēties tieši uz viedo specializāciju attīstību, kas reģionos varētu veidot pamatu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un līdz ar to arī lielākām algām. Ekonomikas ministrija kopā ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju strādā pie atbalsta programmas investīcijām uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos. Tās ietvaros paredzēts sniegt atbalstu pašvaldībām un komersantiem uzņēmējdarbības vides attīstībai kopumā 80 miljonu eiro apmērā. Pasākuma ietvaros plānots nodrošināt komersantu pieprasījumā balstītu četru nacionālas nozīmes industriālo parku attīstību reģionos.