Lielas izmaiņas ir notikušas televīzijas tirgū. Tam, ka Latvijas Televīzija pameta reklāmas tirgu, nozare bija gatava, taču pēkšņs bija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums 9. februārī slēgt 16 krievu valodā raidošos televīzijas kanālus, no kuriem pētījumu kompānija “Kantar” mērīja astoņus kanālus, un šie kanāli bija Latvijas reklāmas tirgus dalībnieki. Tā kā šie – mērītie – kanāli bija populāri, tad tie tika izmantoti reklāmai. Kopš 9. februāra šādas iespējas vairs nav, un “Kantar” dati liecina, ka neviens no lokālajiem kanāliem nav īsti ieguvis šos skatītājus – ir pieaugusi citu televīzijas kanālu skatīšanās daļa (liels daudzums mazu kanālu, kuru auditorijas ir ļoti mazas un sadrumstalotas) un cita skatīšanās daļa (kaut kāda satura skatīšanās, izmantojot televizoru, Smart tv jeb viedo televīziju, straumēšanas platformas, piemēram, “Netflix”, “YouTube” un citas). Pie galvenajiem izaicinājumiem varu minēt milzīgo darba apjomu, jo klienti vēlas atgūt biznesā iekavēto. Savukārt, no otras puses, ir vērojama arī piesardzība, jo krīze tikai nosacīti ir beigusies. Joprojām pastāv neziņa par to, vai rudenī uzņēmējus sagaida jauni ierobežojumi, un tas, protams, atstāj ietekmi arī uz klientiem un to pārliecību par spējām realizēt savus mārketinga plānus. Lai gan pētījumi pierāda, ka vislabākie biznesa rezultāti ir ilgtermiņa un īstermiņa orientētu mērķu aktivitāšu kombinācijas gadījumā, ne visi reklāmdevēji dažādu iemeslu dēļ seko šādiem principiem. Tāpat viens no lielajiem izaicinājumiem joprojām ir cittautiešu auditoriju sasniedzamība. Lielais izaicinājums ir viņus piesaistīt Latvijas iedzīvotāju auditorijas lokālo mediju satura patēriņā, jo tā veidojas reklāmdevēju iespējas sasniegt Latvijas iedzīvotāju auditorijas. Domājot par nākotnes perspektīvām, nākamie mērķi ir cieši saistīti ar lokālo mediju spēju piedāvāt interesantu un saistošu saturu, valsts izaugsmi un iedzīvotāju pirktspēju. Salīdzinot Baltijas valstu investīcijas reklāmā uz vienu iedzīvotāju, 2020. gadā Latvijā tie bija 35,9 eiro, kamēr Igaunijā – 66,7 eiro, bet Lietuvā – 37,6 eiro. Perspektīva ir, taču jāskatās iedzīvotāju skaita un ienākumu dinamikā. Ja skatāmies uz reklāmas tirgu no aģentūru perspektīvas, tad pakalpojumu eksports ir iespēja, kā palielināt ienākumus aģentūrām, un vairākas aģentūras – gan mediju, gan radošās –veiksmīgi iet šajā virzienā.