Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Industrijas jaunumi

Jāveicina Latvijā ražotā satura nonākšana pie auditorijas

29.01.2024 . Kultūras ministre Agnese Logina (P)
Diemžēl Latvijā daudz kas no tā, kas tiek radīts, savu lasītāju, klausītāju, skatītāju īsti nesasniedz. Tam ir daudz iemeslu, piemēram, vietējam saturam ir jākonkurē ar ārzemju tirgu. Mums ir jākonkurē ar saturu angļu un krievu valodā. Mazām valstīm ar savu valodu ir jācīnās par valodas vietu un nākotni. Mums visiem kopā ir jāpanāk, ka saturs, kas tiek veidots latviešu valodā, sastop savu cilvēku. Piemēram, kino nozarē situācija paliek arvien labāka. Kādreiz notika filmas pirmizrāde un pāris seansi...

Tendence

Gada panākumi un neveiksmes nozarē

Skolas būs klātienē

Izstrādāti principi, pēc kuriem skolas varēs mācības rīkot klātienē. Lai arī skolotāju vakcinācija nevirzījās strauji uz priekšu, politiķi bija vienisprātis, ka bērni un jaunieši jebkurā izglītības līmenī nevar turpināt darbu attālināti. Neskatoties uz to, ka tika atcelts gan reģionālais princips, gan saslimstības rādītāju slieksnis, klātienes mācības tiks turpinātas ar sejas maskām. Savukārt, lai uzlabotu klātienes mācību vidi, nodrošinās gan jaunu ventilācijas sistēmu instalāciju, gan CO2 gaisa kvalitātes mērītājus katrā izglītības iestādes klasē.

Televīzijā būtisks satura iztrūkums krievu valodā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņēma lēmumu izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 programmas, jo kopš 1. februāra nav zināms to pārstāvis Latvijā. Tostarp no Latvijā retranslējamo programmu saraksta izslēgta "Ren TV Baltic", "NTV Mir Baltic". Nozarē izskan kritika, ka vēlāk pārējās televīzijas savu skatīšanās laika daļu nepalielināja, tātad krievvalodīgie saturu meklē citur un nav Latvijas informācijas telpā.

Izaicinājumi un atbalsts

Covid-19 pandēmija pasākuma rīkošanu uzlika uz pauzes

Covid-19 pandēmijas laikā lielu triecienu izjuta arī publisko pasākumu organizētāji, kuriem nācās apturēt dažādus koncertus, festivālus un citus masu pasākumus. Ņemot vērā, ka lielākā daļa ieņēmumu ir no biļešu tirdzniecības, šo naudu nācās atdot pircējiem. Kā rezultātā apgrozījumu kritums bija pielīdzināms 100% un izklaides un publisko pasākumu organizētājiem bija atkārtoti nepieciešams valsts atbalsts. Arī vasaras vidū, kad daļa uzņēmēju un iedzīvotāju atgriezās ierobežotā apritē, pasākumu rīkotāji lūdza valsts atbalstu, jo publiskie pasākumi joprojām bija Covid-19 ierobežojumu slogā. Kā paši pasākuma rīkotāji skaidroja, neraugoties uz to, ka no 15. jūnija ir atviegloti publisko pasākumu norises noteikumi, nozares pilnvērtīgas darbības atjaunošanai joprojām pastāv būtiski ierobežojumi, kā arī publisko pasākumu nozare bez apgrūtinājumiem var strādāt tikai ar to sabiedrības daļu, kas noslēgusi pilnu vakcinācijas procesu. Savukārt to īpatsvars vasaras otrajā pusē bija ap 40%.

Sabiedriskajiem medijiem savs regulators

Augusta sākumā Saeima par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem ievēlējusi Sanitu Upleju-Jegermani, Jāni Siksni un Jāni Eglīti. Vienu locekli apstiprināšanai izvirzīja Valsts prezidents, vienu – Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, vēl vienu – Saeima saskaņā ar Saeimas Kārtības rullī noteikto kārtību. NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome SEPLP locekļa amatam izvirzīja J. Siksni, no Saeimas puses SEPLP locekļa kandidātam tika virzīts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis J. Eglītis, savukārt Valsts prezidents Egils Levits virzīja "Delfi" žurnālisti, redaktori S. Upleju-Jegermani. Padomes priekšsēdētāja amatā ievēlēts J. Siksnis.

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2020 . gada apgrozījuma

Nr. Nosaukums Nozare Reģist
rācijas
gads
2020. neto
apgrozījums,
tūkst., EUR
Apgrozījuma
izmaiņas,
pret 2019., %
Peļņa 2020,
tūkst., EUR
Renta
bilitāte
Darbinieki
1
Httpool Latvia, SIA
Malduguņu iela 4, Mārupe, Mārupes nov., LV-2167 T. 24229622
Reklāma: vides 2019 66 864 1388.42% 4 481 6.7% 27
2
RealWeb Latvia, SIA
Klijānu iela 21 – 3, Rīga, LV-1012 T. 67969860
Reklāma 2013 57 855 92.82% 492 0.85% 10
3
All Media Latvia, SIA
Dzelzavas iela 120G, Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 1992 21 923 -9.58% 916 4.18% 132
4
Mobnx, SIA
Brīvības iela 40 – 27, Rīga, LV-1050 T. 26103971
Reklāma 2015 21 626 148.4% 3 478 16.08% 1
5
RĪGAS KARTE, SIA
Ūnijas iela 11A, Rīga, LV-1039 T. 67326300
Informatīvie pakalpojumi 2007 20 229 -8.83% 4 444 21.97% 14
6
Latvijas Televīzija, Valsts, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050 T. 67200316
Televīzija 1992 19 093 -2.25% -7 -0.04% 484
7
Webhelp, SIA
Rīga, Raiņa bulvāris 11 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 2004 16 974 -32.81% -5 208 -30.68% 173
8
Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
Krišjāņa Valdemāra iela 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 1993 12 567 -3.61% 115 0.92% 294
9
Dentsu Latvia, SIA
Ūnijas iela 8 k-7, Rīga, LV-1084 T. 67240204
Reklāma 1997 11 823 -8.92% 95 0.8% 43
10
BERLIN-CHEMIE/MENARINI BALTIC, SIA
Rīga, Bauskas iela 58A T. 67103210
Reklāma 1998 11 245 -6.51% 854 7.59% 32

Viedokļi

Guntars Līcis

Digitālais maksas saturs nav iedzīvotāju prioritāte

Guntars Līcis (Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors )
Ilggadēji viens no būtiskākajiem masu mediju ieņēmumu avotiem ir reklāma. Zinot interneta jaudu sasniegt auditoriju ātrāk un biežāk, reklāmas pāriet no preses uz tādiem medijiem, kur papildu maksa par satura patēriņu netiek prasīta. Taču arī reklāmas ieņēmumi nav bezgalīgi, un to apjoms arī sāk sarukt. Kā liecina Reklāmas asociācijas aktuālākie dati, mediju tirgus ieņēmumi no reklāmām pērn saruka par 16,4%, gadu iepriekš – par nepilniem 4%. Ņemot vērā pamatieņēmumu samazinājumu un Latvijas zemo produktivitāti,...
Baiba Liepiņa

Medijos jārada risinājums satura daudzveidībai

Baiba Liepiņa (Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja )
Lielas izmaiņas ir notikušas televīzijas tirgū. Tam, ka Latvijas Televīzija pameta reklāmas tirgu, nozare bija gatava, taču pēkšņs bija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums 9. februārī slēgt 16 krievu valodā raidošos televīzijas kanālus, no kuriem pētījumu kompānija “Kantar” mērīja astoņus kanālus, un šie kanāli bija Latvijas reklāmas tirgus dalībnieki. Tā kā šie – mērītie – kanāli bija populāri, tad tie tika izmantoti reklāmai. Kopš 9. februāra šādas iespējas vairs...