Industrijas jaunumi
TOP 5 ziņas
Nozares fakti
Šī gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei
29.01.2024
. AS "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš
2023. gads nozarei bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams – saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, taču vienlaicīgi tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.
Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas...
Tendence
Gada panākumi un neveiksmes nozarē
Meža platības Latvijā palielinās
Latvijā meži aizņem 2,329 miljonus hektāru, kas ir 50,2% no kopējās Latvijas iekšzemes platības. Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" veikto mežu resursa statistisko inventarizāciju laika posmam no 2015. līdz 2020. gadam, kopš iepriekšējās inventarizācijas mežu platība palielinājusies par 66 600 hektāriem jeb 2,1%. Pašlaik Latvijas mežos augošo koku krāja ir 682,3 miljoni kubikmetru, kas kopš meža statistiskās inventarizācijas pirmā cikla palielinājusies par 35,6 miljoniem kubikmetru jeb 5,5%.
Sliktais meža ceļu stāvoklis un tīkls kavē meža ugunsgrēku likvidēšanu
Valsts meža dienesta ieskatā, kopumā meža ugunsgrēku operatīvā atklāšana un dzēšanas darbu uzsākšana ir efektīva, jo 85% nodzēsto meža ugunsgrēku platība ir līdz vienam hektāram. Tomēr neatbilstoša uguns apsardzības infrastruktūra, piemēram, meža ceļu neesamība, aizaugušas un ar kritušiem kokiem nosprostotas dabiskās brauktuves, apgrūtina dzēšanu, kā rezultātā var izveidoties nekontrolējami meža ugunsgrēki.
Izaicinājumi un atbalsts
Pēdējos gados būtiski pieaug mizgraužu nopostītās mežu platības
Pēdējos divos gados pieaug egļu astoņzobu mizgraužu skartās platības. Tostarp, ja iepriekšējos gados egļu mizgrauži nopostīja aptuveni 30–50 hektārus gadā, tad 2019. gadā nopostītās platības sasniedza 675 hektārus, savukārt 2020. gadā – 576 hektārus. Pēc Valsts meža dienesta (VMD) ekspertu paustā, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kaitēkļu bojājumi ir samazinājušies, kas galvenokārt saistīts ar egļu astoņzobu mizgrauža aktivitātes krišanos tam nelabvēlīgo klimatisko faktoru dēļ, jo 2020. gadā bija ļoti vēss pavasaris. Neskatoties uz to, VMD sanitārie atzinumi pēdējos divos gados tomēr izsniegti salīdzinoši lielās platībās. Pērn visbūtiskākie mizgraužu postījumi bija konstatēti Lubānas apkārtnē. Šajā reģionā mizgraužu savairošanos veicināja 2017. gada rudens plūdi, un līdz ar to nākamajā vasarā mizgrauzis strauji savairojās ūdens novājinātajās eglēs.
Meža platību paplašināšanai un dzīvotspējas uzlabošanai pieejams atbalsts septiņu miljonu eiro apmērā
2021. un 2022. gadā Lauku attīstības programmas pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā" papildu piešķirts Kopējās lauksaimniecības politikas pārejas perioda publiskais finansējums septiņu miljonu eiro apmērā, ko veido Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējums 68% (4,76 miljoni eiro) apmērā un Latvijas valsts līdzfinansējums 32% (2,24 miljonu eiro) apmērā. No minētā finansējuma viens miljons eiro paredzēts apakšpasākumam "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana" un seši miljoni eiro apakšpasākumam "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai". Ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai 2021. un 2022. gadā atbalsts tiks īstenots tikai jaunaudžu retināšanas aktivitātēm.
TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2020 . gada apgrozījuma
Nr. | Nosaukums | Nozare | Reģist rācijas gads |
2020. neto apgrozījums, tūkst., EUR |
Apgrozījuma izmaiņas, pret 2019., % |
Peļņa 2020, tūkst., EUR |
Renta bilitāte |
Darbinieki |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1 |
Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004 T. 67610015
|
Mežsaimniecība | 1999 | 349 693 | -6.78% | 62 286 | 17.81% | 1 397 |
2 |
LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas iela 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
|
Kokapstrāde | 1992 | 219 835 | -2.89% | 10 491 | 4.77% | 1 492 |
3 |
KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7B, Rīga, LV-1016 T. 67436835
|
Kokapstrāde | 2005 | 177 803 | -9.45% | 27 226 | 15.31% | 255 |
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2019 līdz 30.09.2020 | ||||||||
4 |
PATA, SIA
Miera iela 2, Inčukalns, Inčukalna pag., Siguldas nov., LV-2141 T. 67243135
|
Mežizstrāde | 1999 | 155 492 | -8.78% | 2 883 | 1.85% | 151 |
5 |
Bitus Latvia, SIA
Lāčplēša iela 75 – 5/6, Rīga, LV-1011 T. 67288086
|
Kokapstrāde | 1993 | 82 691 | 4.3% | 5 487 | 6.64% | 525 |
6 |
AKZ, SIA
Matrožu iela 15, Rīga, LV-1048 T. 67327740
|
Kokapstrāde | 2009 | 77 503 | 8.85% | 9 582 | 12.36% | 278 |
7 |
Gaujas Koks, SIA
Gaujas iela 24 k-35, Vangaži, Ropažu nov., LV-2136 T. 67803532
|
Kokapstrāde | 1991 | 76 267 | 15.46% | 6 631 | 8.69% | 357 |
8 |
STORA ENSO LATVIJA, AS
"Krogzemji", Launkalnes pag., Smiltenes nov., LV-4718 T. 25586508
|
Kokapstrāde | 2001 | 62 628 | 9.42% | 3 647 | 5.82% | 190 |
9 |
Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes pag., Talsu nov., LV-3285 T. 63291800
|
Kokapstrāde | 1995 | 59 938 | -1.5% | 4 760 | 7.94% | 135 |
10 |
Rettenmeier Baltic Timber, SIA
Plānupes iela 26, Inčukalns, Inčukalna pag., Siguldas nov., LV-2141 T. 67147556
|
Kokapstrāde | 1994 | 58 573 | -8.59% | 6 084 | 10.39% | 273 |
Viedokļi
Šis Latvijā nav “degošākais” gads
Arnis Muižnieks
(Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs )
Jebkurš meža ugunsgrēks nodara postu ne tikai dabai, ejot bojā meža iemītniekiem, un rada slāpekļa dioksīda izmešus atmosfērā, bet arī rada ievērojamus materiālos zaudējumus meža īpašniekiem. Bieži pilnībā iet bojā jaunaudzes, savukārt, ugunsgrēkiem skarot vecākus mežus, tiek zaudēta koksnes kvalitāte un to vērtība. Nereti zaudējumi var pārsniegt pat vairākus tūkstošus eiro uz vienu hektāru.
Šī gada jūnijā un jūlijā valdošais karstums un sausums veicināja sevišķi augstas ugunsbīstamības iestāšanos...
Pašreizējās zāģmateriālu cenas saglabāsies līdz pat gada beigām
Kristaps Klauss
(Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors )
Pēdējā gada zāģmateriālu cenu svārstības ekonomikas augstskolām vajadzētu iekļaut kā uzskatāmu paraugu pieprasījuma–piedāvājuma teorijas izskaidrošanai dzīvē. Tomēr uzskatu, ka pašreizējās cenas dēļiem un plātnēm nav “jaunais normālais”, un tās samazināsies.
No šī brīža skatu punkta: pasūtījumi ilgākam laikam uz priekšu, klientiem patukšas noliktavas, būvniecība “rūc”, vasarā skandināvi atpūšas – jūtamākai cenu korekcijai nav pamata notikt agrāk par šī gada nogali. Tāpat nav pamata domāt, ka cenas...