Ienākt
Autors: Rolands Legzdiņš, AS "Expobank" valdes priekšsēdētājs

Eksperts: Atveseļošanas un noturības mehānisms nav vienīgais Latvijas uzņēmumu konkurētspējas virzītājs

Latvijas uzņēmumu konkurētspēja un tās attīstības iespējas ir plaši apspriests temats, ko īpaši aktualizēja arī pandēmijas radītie ierobežojumi. Kamēr vieni uzņēmumi varēja turpināt darboties un pat izrauties soli priekšā nozares pārstāvjiem citās pasaules valstīs, tikmēr daļa uzņēmumu bija spiesti darbību daļēji vai pilnībā apturēt. Raugoties ilgtermiņā, liela nozīme ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānam, tomēr papildus tam ir arī virkne citu atbalsta instrumentu, tostarp nacionāla līmeņa.

Pasaulē ir tikai viena nemainīga lieta – pārmaiņas

Konkurence ir tirgus ekonomikas pamats un galvenais virzošais spēks, kas uzņēmumiem liek attīstīt savu darbību ar mērķi saglabāt savu vietu tirgū un pat palielināt iegūto tirgus daļu. Uzņēmumu vadībai jāņem vērā tirgus un nemitīgās izmaiņas tajā, jo pasaulē ir tikai viena nemainīga lieta – pārmaiņas. Un Covid-19 krīze to apstiprināja. Konkurētspēju ietekmē ārējā vide, proti, likumdošana, demogrāfija, ekonomiskie rādītāji, sociālā un kultūrvide, kā arī tehnoloģijas un zinātne. Būtiska nozīme ir arī iekšējai videi – produktam, patērētājiem, starpniekiem, konkurentiem u. c.

Reģionālie uzņēmumi un vērienīgi būvniecības projekti

Ir liels gandarījums redzēt, ka vairāki pašmāju uzņēmumi, neraugoties uz pandēmijas radīto situāciju, ne tikai turpina darboties, bet arī atrod veidus un risinājumus, kā paplašināt ražotnes un iekarot jaunus eksporta tirgus, sekmējot ne tikai savu, bet arī valsts kopējo konkurētspēju - viens no Latvijas vadošajiem elektromobilitātes uzņēmumiem “Blue Shock Race” ar elektrokartingiem turpina iekarot Eiropas tirgu, UPB grupas uzņēmums “Transportbetons MB” pavasarī investēja pārvietojamā transportbetona ražotnē, arī AS “Dobeles dzirnavnieks” jūlijā sākumā atklāja divas jaunas ražotnes, degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A" kotējas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" biržā un piesaista finansējumu ilgtermiņa plānu realizācijai. Tie ir tikai daži piemēri. Pēdējā gada laikā “Expobank" ir noslēgusi līgumus un piešķīrusi kredītus gan reģionāliem ražošanas uzņēmumiem, piemēram, agroproduktu (dzīvnieku, mājdzīvnieku, zivju barības un organiskā mēslojuma) tirgotājam SIA "L.J. Linen", kas sadarbojas ar lielākajiem ražotājiem Eiropā, Krievijā, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, gan vērienīgiem būvniecības projektiem Rīgā, piemēram, KSIA “Unico” projektam Rīgā, kas tikai apliecina – uzņēmējdarbības attīstība Latvijā turpinās un mūsu valstī ir aktīvi un pieredzes bagāti komersanti, kuri neapstāsies nekādu krīžu priekšā. Rūpīgi izvērtējot šādu uzņēmumu iesniegtos projektus un kreditējot attīstības plānus, arī bankas var sniegt savu artavu valsts tautsaimniecības attīstībā.

Iespēja stiprināt savas pozīcijas

Noteikti ir vērts pieminēt pašmāju uzņēmumus, kuri spēja operatīvi pielāgot produktus vai pakalpojumus, lai ierobežojumu laikā ne tikai nezaudētu klientus, bet pat vairotu to skaitu. Apģērbu ražotāji, kuri papildināja savu klāstu ar sejas maskām, piemēram, SIA “New Rosme”, sadzīves ķīmijas ražotāji, kuru sortimentu papildināja dezinfekcijas līdzekļi u.tml. Piemēru netrūkst un arī šobrīd, rūpīgi izvērtējot iespējas un riskus, kā arī atrodot drošu un profesionālu partneri finansiālu iespēju paplašināšanai, pašmāju uzņēmējiem ir iespēja stiprināt savas pozīcijas.

Nelielo uzņēmumu un banku manevrēšanas spējas

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpat kā nelielām bankām ir zināmas priekšrocības – ātra lēmumu pieņemšana, mobilitāte, elastīgums un būtiska tehnoloģiju attīstības ietekme. Kamēr vīrusa izplatība, iespējams, ir aizvērusi vienus noieta tirgus, tā ir vājinājusi konkurentus citos tirgos, paverot iespējas jauniem eksporta virzieniem. Arī nelielās bankas ir elastīgākas un ātrākas lēmumu pieņemšanā, ko apliecina kreditētie projekti. Līdz šim īstenotie veiksmīgie pašmāju uzņēmumu projekti un eksporta plāni var kalpot par piemēru un motivāciju arī citiem uzņēmumiem, bet banku lēmums – ieguldīt vietējo uzņēmumu projektos – nākotnē veicināt pašu izaugsmi.