Ienākt

AML izziņa - izvērtējiet biznesa sadarbības risku!


Gan plānojot uzsākt sadarbību ar juridiskām personām, gan sadarbojoties ar jau esošajiem partneriem, ir būtiski apzināt un maksimāli samazināt potenciālos biznesa riskus, lai pasargātu savu uzņēmējdarbību no negodprātīga un naudas legalizācijā iesaistīta klienta vai darījumu partnera rīcības un finansiāliem zaudējumiem. Tāpēc Firmas.lv piedāvā iespēju reģistrētajiem lietotājiem ērtā un pārskatāmā veidā redzēt ar jebkuru juridisko personu saistīto naudas atmazgāšanas jeb legalizēšanas risku novērtējumu (AML), kas balstīts uz Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajām vadlīnijām, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu pamata un publiski pieejamo informāciju.

Firmas.lv iespējams pārbaudīt biznesa partnera vai klienta statusu atbilstoši AML likuma prasībām gan pirms sadarbības uzsākšanas, gan arī sadarbības laikā, izmantojot:

  • AML pamatizziņu, kurā ietverta informācija par maksātnespēju, likvidācijas procesu, darbības apturēšanu, uzņēmuma īpašnieku valsts risku, sankcijām pret uzņēmumu, tā īpašniekiem, amatpersonām vai patiesā labuma guvējiem, saimnieciskās darbības nozares riskiem, amatpersonu riskiem un īpašnieku maiņu pēdējā gada laikā, kā arī par nodokļu parādiem, kas var radīt risku noslēgto darījumu nepildīšanā;
  • Paplašināto AML izziņu, kurā iespējams pamata izziņas datus papildināt ar saviem komentāriem, kā arī aizpildīt klienta NILLTPF (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas) risku novērtējumu.

Kad nepieciešama juridiskas personas izpēte?

Saskaņā ar VID vadlīnijām NILLTPF likuma subjektam klienta izpēte jāveic:

  • pirms potenciāli ilgstošu darījuma attiecību uzsākšanas,
  • pirms veinreizējiem darījumiem, kuru summa ir lielāka par 15 000 euro vai 10 000 euro skaidrā naudā,
  • ja darījums šķiet neparasts vai aizdomīgs.

Uz ko attiecas AML likums?

Jebkuram saimnieciskās darbības veicējam ir svarīgi saprast, vai viņš klasificējas kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – AML likums) likuma subjekts. Respektīvi – sākotnēji ir jāsaprot, vai AML likums uz konkrētu uzņēmumu vai saimnieciskās darbības veicēju vispār attiecas.

AML likums attiecas uz:

  • kredītiestādēm un finanšu iestādēm,
  • ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām un nodokļu konsultantiem, kā arī jebkuru citu personu, kas sniedz palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esamības,
  • juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā,
  • juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem,
  • starpniekiem darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 euro vai lielāka,
  • izložu un azartspēļu organizētājiem,
  • inkasācijas pakalpojumu sniedzējiem,
  • transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu vai cita veida preču tirgotājiem, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu vai vairākas operācijas,
  • parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem,
  • virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzējiem,
  • personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 euro vai lielāka.

Jāņem vērā!

AML likums nosaka, ka arī citām personām, kas nav AML subjekti, ir pienākums pildīt Likuma prasības, sniedzot Finanšu izlūkošanas dienestam ziņas par šaubīgiem darījumiem, kas rada aizdomas, ka finanšu līdzekļi tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu!

Kādi darījumi uzskatāmi par aizdomīgiem?

  • Darījums, kurā piedalās klients, kas iekļauts Sankciju sarakstā;
  • Darījums, kurā piedalās klients, par kuru klienta izpētes ietvaros konstatēta publiski pieejama negatīva rakstura informācija;
  • Klienta veiktais skaidras naudas darījums, kura apmērs ir ekvivalents 10 000 euro (izņemot kredītu izmaksu un inkasāciju).

Atcerieties!

Kopš 2019. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 407 noteiktajos gadījumos un kārtībā visiem* AML likuma subjektiem ir pienākums Finanšu izlūkošanas dienestam iesniegt sliekšņa deklarāciju, kā arī papildināt savu iekšējo kontroles sistēmu ar šīs deklarācijas iesniegšanas kārtību.

*Izņemot nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus, zvērinātus revidentus un juridisko pakalpojumu sniedzējus gadījumos, kad tie aizstāvēs vai pārstāvēs klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā.

Kas jāzina par Sankciju likumu?

Atšķirībā no AML likuma, kas pārsvarā attiecas tikai uz AML likuma subjektiem, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (Sankciju likums) attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas var saskarties ar personām, kas iekļautas sankciju sarakstos.

Kas ir sankcijas?

Sankcijas ir noteikti ierobežojoši pasākumi, kurus piemēro starptautiska organizācija vai valsts attiecībā pret valsti vai citiem starptautisko tiesību subjektiem (piemēram, teroristiskām organizācijām). Sankcijas ir ārpolitisks rīks, ar kuru ir iespējams novērst konkrētas situācijas pasliktināšanos. Sankcijas var noteikt gan pret fiziskām, gan juridiskām personām.

Kāds ir sankciju mērķis?

Sankciju mērķis ir mainīt sankcionētās valsts vai grupējuma rīcību, nodrošināt vai atjaunot mieru, drošību un tiesiskumu valstī, pret kuru vērsti attiecīgie ierobežojumi, vai attiecībā uz grupējumu vai reģionu kopumā.

Kādas sankcijas var tikt piemērotas Latvijā?

Latvijai saistošas ir starptautiskās sankcijas, kuras nosaka ANO un ES. Sankciju likums ļauj Ministru kabinetam nepieciešamības gadījumā piemērot ierobežojošus pasākumus pret organizācijām un individuālām personām, nosakot Latvijas nacionālās sankcijas. Latvijā var tikt ieviestas vai noteiktas šādas starptautiskās vai nacionālās sankcijas:

  • finanšu ierobežojumi,
  • civiltiesiskie ierobežojumi,
  • ieceļošanas ierobežojumi,
  • preču aprites ierobežojumi,
  • tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.

Par sankciju neievērošanu var saukt pie kriminālatbildības.

Jāņem vērā!

Lai arī atsevišķu jeb trešo valstu sankcijas, tai skaitā, piemēram, ASV noteiktās sankcijas, Latvijai nav formāli juridiski saistošas, tomēr jāņem vērā, ka šo valstu noteiktās sankcijas var būtiski ietekmēt Latvijas uzņēmu komercdarbību. ASV institūcijas bieži balstās uz eksteritoriālu nacionālo prasību piemērošanu, un ar to uzņēmējiem ir jārēķinās.

Uz ko attiecas Sankciju likums?

Sankciju likuma 13.1. pants nosaka FKTK, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Latvijas Bankas uzraudzībā esošām personām pienākumu veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot Iekšējās kontroles sistēmu. Citām personām normatīvie akti attiecīgus pienākumus nenosaka, vienlaikus saskaņā ar Sankciju likuma 2. panta pirmo daļu ikvienai personai ir pienākums ievērot sankcijas.

Ja uzņēmums nav uzraugāmā persona Sankciju likuma izpratnē, Ārlietu ministrija tomēr rekomendē veikt risku novērtējumu, lai aizsargātu savas uzņēmējdarbības intereses, īpaši, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, pret kuras pārstāvjiem ir noteiktas plašas sankcijas.

Svarīgi zināt!

Sankcijas ir saistošas visām personām. ES un ANO sankcijas Latvijā ir tieši piemērojamas, un tām ir likuma spēks. Visiem tās ir jāievēro, lai aizsargātu savu biznesu un finanšu līdzekļus. Turklāt sankciju apzināts pārkāpums ir smags noziegums, par ko Krimināllikuma 84. pants paredz bargu sodu.

Vai risks saskarties ar sankcijām pastāv arī uzņēmumiem, kuri savu darbību izvērš tikai ES?

Ārlietu ministrija norāda, ka risks, protams, ir krietni zemāks, jo ES tiesībsargājošo iestāžu sistēma funkcionē gana nopietni un problēmām nevajadzētu būt, taču, ja esat starptautisks uzņēmums, būtu jāņem vērā arī katras valsts, kurā darbojaties, nacionālais sankciju režīms.

Vai sankciju risks attiecas arī uz maza apmēra darījumiem?

Ārlietu ministrija norāda, ka sankciju ierobežojumiem nav limitu. Īpaši, ja esat uzraudzības subjekts, tad iekšējai kontroles sistēmai ir jāpārbauda visi sadarbības partneri un darījumi neatkarīgi no to apjoma.

Vai AML likuma ietvaros veiktā klienta padziļinātā izpēte nav pretrunā ar GDPR, un vai persona var iebilst pret savu datu apstrādi?

GDPR nav noteikti īpaši izņēmumi attiecībā uz personas datu apstrādi, kas tiek veikta AML prasību izpildei.

Ņemot vērā, ka ne AML likumā, ne Sankciju likumā nav paredzēts izņēmums ierobežot datu subjekta tiesības, veicot izpēti, datu subjektam teorētiski ir tiesības iebilst pret savu datu apstrādi, bet pārzinis, ievērojot Regulas 21. panta 1. punktā noteikto, var turpināt personas datu apstrādi arī pēc datu subjekta iebildumu saņemšanas, ja pārzinis norāda uz pārliecinošiem leģitīmiem apstrādes iemesliem, kas ir svarīgāki par datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām, vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

Ar detalizētāku informāciju par juridisku personu novērtēšanu un darījumu uzraudzību aicinām iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā, savukārt par citiem ar uzņēmumu saistītiem riskiem var pārliecināties: