Speciālo tekstila šķirošanas konteineru skaitu Latvijā šogad plānots palielināt līdz 118

Rīga, 2.aug., LETA. Sadarbojoties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "Eco Baltia vide", izlietoto iepakojumu apsaimniekošanas uzņēmumam AS "Latvijas zaļais punkts" un vides pakalpojumu uzņēmumam SIA "Clean R" šogad Latvijā tekstila šķirošanas konteineru skaitu plānots palielināt līdz 118, aģentūrai LETA pavēstīja "Eco Baltia vide" un "Latvijas zaļā punkta" pārstāvji.

Plānots, ka "Eco Baltia vide" un "Latvijas zaļais punkts" papildu esošajām 60 speciālajām tekstila šķirošanas tvertnēm līdz vasaras beigām izvietos vēl 36 konteinerus vairākās vietās Latvijā. Savukārt "Clean R" nodrošinās vēl 22 tekstila šķirošanas konteineru izvietošanu. 

Tādējādi plānots, ka šogad Latvijā būs pieejami 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citviet.

Pirmie "Eco Baltia Vide" un "Latvijas zaļā punkta" tekstila šķirošanas konteineri izvietoti šķirošanas laukumos Liepājā, Saldū, Ādažu novadā, Salaspilī, Rumbulā un Jelgavā. Savukārt pārējos tekstila šķirošanas tvertnes "Eco Baltia vide" plāno uzstādīt Rīgā, kā arī sadarbībā ar partneriem reģionos - Daugavpilī, Bauskā un Liepājā. Vienlaikus "Clean R" tekstila šķirošanas konteinerus uzstādīs Rīgā, Pierīgā un Liepājā.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts minēja, ka "Eco Baltia vide" tekstila šķirošanas sistēmas paplašināšanai 2021.gadā plāno investēt kopā vairāk nekā 50 000 eiro, kas ietver arī 36 jauno konteineru iegādi un uzstādīšanu, kā arī tekstila šķirošanas ceha Tukumā paplašināšanu, tādējādi nodrošinot iespēju būtiski palielināt sašķiroto tekstilizstrādājumu nonākšanu atkārtotā apritē.

Visi tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot visa veida apģērbus, apavus un mājas tekstilu. Lai tie būtu derīgi atkārtotā apritē, būtiski, lai sašķirotie tekstilizstrādājumi nebūtu bijuši saskarsmē ar ķīmiskām vielām, tostarp motoreļļām un sadzīves ķīmiju, kā arī tie nedrīkst būt sadriskāti. Tiem jābūt sausiem un bez pelējuma. Kopā ar tekstilu nav šķirojami cita materiāla izstrādājumi, piemēram, gumijas zābaki, plastmasas slēpju zābaki, kā arī mīkstās rotaļlietas.

Kompānija "Eco Baltia vide" reģistrēta 1996.gadā, un tās pamatkapitāls ir 203 470 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas patiesā labuma guvēja ir Lietuvas pilsone Deimante Korsakaite. 2020.gadā "Eco Baltia vide" apgrozījums bija 24,092 miljoni eiro, kas ir par 28,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 12,3 reizes, sasniedzot 3,303 miljonus eiro.

Savukārt "Latvijas zaļais punkts" reģistrēts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro. "Latvijas zaļā punkta" akcionāri ir SIA "Eco Baltia grupa", SIA "Zaļā josta" un biedrība "Latvijas Iepakojuma asociācija". Savukārt patiesā labuma guvēja ir Korsakaite. 2019.gadā "Latvijas zaļais punkts" strādāja ar 8,711 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī ar 843 010 eiro peļņu, kas ir 3,4 reizes vairāk nekā 2018.gadā. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.