"Eco Baltia vide": Atkritumu apsaimniekotāji piemaksā par tekstila pārstrādi

Rīga, 25.maijs, LETA. Atkritumu apsaimniekotāji piemaksā par tekstila pārstrādi, lai gala produktā radītu otrreizēju materiālu, intervijā aģentūrai LETA sacīja atkritumu apsaimniekotāja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš minēja, ka tekstila pārstrādē ir divi veidi - ķīmiskā un mehāniskā pārstrāde. Ķīmiskajā apstrādē viss tiek novests atpakaļ līdz polimēru molekulu līmenim, no kā mūsdienās tekstilu arī pārsvarā ražo. Taču pagaidām tas ir ļoti dārgs process, un šādas rūpnīcas strādā vien dažās vietās Āzijā - Japānā un Dienvidkorejā. 

Vienkāršāka ir mehāniskā pārstrāde, kad tekstils tiek sašķirots pēc materiāla, noņemtas nost visas pogas, rāvējslēdzēji un bižutērija un tad tiek sasmalcināts līdz pūku stadijai. Šo materiālu tālāk lieto pildījumiem. Mīkstāko lieto segu pildīšanai, cietāko automašīnu sēdekļu, dīvānu u.c. pildīšanai.

Aizbalts norādīja, ka Latvija nav starp tām valstīm, kuras rada lielākos tekstila atkritumus. Šo atkritumu daudzums ir atkarīgs no dzīves līmeņa - spējas atļauties kvalitatīvu vai tikai "fast fashion" apģērbu, kas pēc katras sezonas visbiežāk ir jāizmet. 

"Mēs to redzam arī savos konteineros - "fast fashion" tekstils sairst, jau šķirojot, un to nevar pat sapakot pārstrādei. Tādēļ ir jārēķinās, ka, ja mēs pērkam lēti, tad, visdrīzāk, pēc gada šis pats apģērba gabals būs jāpērk atkal," pauda Aizbalts. 

"Eco Baltia vide" vadītājs skaidroja, ka labākais materiāls no atkritumu šķirošanas viedokļa ir alus pudele, jo to var piepildīt trešo un ceturto reizi. Arī tad, kad šī pudele būs pavisam izdilusi un saskrāpēta, stiklu varēs pārstrādāt. "Taču par katru alus pudeli, kuru mēs redzam veikala plauktā, ražotājs piemaksā, lai kāds pēc tam to savāktu, sašķirotu un nodotu otrreizējai lietošanai vai pārstrādei. Savukārt par tekstilu neviens nepiemaksā, un ražotājiem tas, kas ar viņu ražojumiem notiks pēc tam, lielākoties ir pilnīgi vienaldzīgs," sacīja Aizbalts.

Viņš piebilda, ka diemžēl tekstila atkritumi ir liela problēma visā Eiropā un tai ir pievērsusies arī Eiropas Komisija. Tādēļ, visticamāk, būs ražotāju atbildības sistēma, kurā ražotājiem būs jāpiemaksā par to, ka viņu radītās preces pēc tam kādam vajadzēs arī savākt un sašķirot.

Atkritumu apsaimniekotājs "Eco Baltia vide" 2018.gadā strādāja ar 16,325 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 3,5 reizes un bija 342 684 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānija reģistrēta 1996.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 203 470 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir "Eco Baltia grupa".

https://www.leta.lv/plus/B35A0F2C-6430-46C1-99F9-5C592B9B3CAB/