Avīzes redaktore: Deputātu lēmums par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem leģitimizē tirgus kropļošanu

Jelgava, 10.janv., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmums, noraidot priekšlikumu ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī, ir valdošās nevienlīdzīgās un mediju tirgu kropļojošās situācijas leģitimizācija, aģentūrai LETA pauda laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" galvenā redaktore Ivonna Plaude.

Laikraksta vadītāja uzskata, ka pašvaldību informatīvie izdevumi ļauj novadu vadībai realizēt varas vertikāli, kam nevajadzētu notikt demokrātiskā valstī.

"Pašvaldības saka, ka realizē vārda brīvību, bet realizēt vārda brīvību var tikai brīvi pilsoņi, ne publiskas personas, " pārliecināta Plaude.

Saeimas komisijai lemjot neierobežot pašvaldību izdevumus, vēl vairāk tiks veicināta nevienlīdzība un tirgu kropļojoša situācija, turpināja reģionālā laikraksta redaktore. Vietējās varas arī izmanto viņiem dotās iespējas, novērojuši reģionālās redakcijas žurnālisti.

Piemēram, kā propagandas ierocis tiek izmantots pašvaldības izdevums "Kandavas Novada Vēstnesis", uzskata Plaude, skaidrojot, ka novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (LZP), kas iepriekš darbojusies sabiedrisko attiecību jomā, "labi zina drēbi no iekšpuses". Pašvaldība mainījusi izdevuma veidolu, turpmāk tas būs pieejams katrā novada pastkastītē, turklāt pašvaldība pieņēmusi darbā reklāmas speciālistu.

"Reklāmas speciālists ir it kā piesaistīts Kultūras un spora pārvaldei, bet viņa darbs būs arī komunikācija sociālajos tīklos, tas nozīmē, ka propagandas informācija būs visos kanālos," skaidroja reģionālā laikraksta redaktore.

Pašvaldībā aģentūra LETA noskaidroja, ka līdz ar lēmumu piegādāt izdevumu visu Kandavas novada iedzīvotāju pastkastītēs palielināta tā tirāža. Pašvaldībā apgalvo, ka, lai šis pakalpojums nesadārdzinātos, mainīts izdevuma vizuālais izskats, proti, tas turpmāk tiks drukāts uz avīžu papīra tipogrāfijā "Mūkusala", samazinot drukāšanas izmaksas.

"Neatkarīgās Tukuma Ziņas" ir pārliecinātas, ka arī Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans ("Tukuma pilsētai un novadam") ietekmē pašvaldības izdevuma saturu.

"Atkal tiek realizēta varas vertikāle, un nevar runāt par šo izdevumu redakcionālo neatkarību," uzskata Plaude.

Laikraksta redaktore uzskata, ka valstij jāpalielina atbalsts reģionālajiem medijiem, kas varētu uzlabot situāciju.

"Mēs esam nogriezuši visu, ko varējām nogriezt, lai izietu pa nullēm," par finansiālo situāciju stāstīja Plaude. Piemēram, laikraksts var neiznāk trīsreiz, bet divreiz nedēļā, taču tā lappušu apjomu izdevies saglabāt.

Laikraksts piedalījies arī konkursā par valsts atbalstu medijiem, un iegūtais finansējums bija labs atbalsts, taču, kā uzsvēra Plaude, tas nav pielīdzināms līdzekļiem, kurus savu laikrakstu uzturēšanai tērē pašvaldības.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" izdevējas SIA "Novadu ziņas" apgrozījums 2016.gadā bija 341 063 eiro, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir par 13% mazāk. Izdevējs guvis 438 eiro peļņu.

Jau vēstīts, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums, neņemot vērā Konkurences padomes un preses izdevēju argumentus, vakar noraidīja ierosinājumu likumā ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī. Tā vietā tiks paredzēts, ka pašvaldības pašas var noteikt savu izdevumu publicēšanas biežumu.

Attiecībā uz pašvaldību tiesībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka pašvaldību tiesības aizsargā pašvaldību harta, kas ir starptautisks dokuments. Tā paredz pietiekami lielu pašvaldību rīcības brīvību, tāpēc jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam. Komisijas vadītājs skaidroja, ka iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par to, kas notiek pašvaldībā. Viņš vērsa uzmanību, ka pretstatā pašvaldībai privātajiem preses izdevumiem nav pienākuma informēt iedzīvotājus par domes paveikto.

Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) taujāja, vai kolēģiem ir pārliecība, ka, pat nosakot izdevumu publicēšanu reizi mēnesī, netiks atrasta iespēja, kā to apiet. Viņš uzskata, ka atsevišķas pašvaldības ir atradušas iespēju neievērot jau pašlaik spēkā esošo regulējumu.

Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) aicināja ieklausīties reģionālo preses izdevumu pārstāvjos, pretējā gadījumā līdzīgi kā padomju laikos vairākās pašvaldībās būs pieejams tikai oficiālais izdevums.

Par ierobežojumu pašvaldības izdevumus publicēt reizi mēnesī balsoja deputāti Kursīte-Pakule, Līga Kozlovska (ZZS) un Juris Šulcs (V). Balsojumā atturējās parlamentārieši Dolgopolovs, Mežulis, Nellija Kleinberga (LRA), Jānis Tutins (S), Astrīda Harju (V) un Viktors Valainis (V).