"Mūsmāju dārzeņi": Dārzeņu audzētāju attīstību apgrūtina augstā PVN likme un darbaspēka nodokļi

Rīga, 26.apr., LETA. Dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne, taču nozares attīstības tempus un vietējo ražotāju konkurētspēju apgrūtina nesamērīgi lielie nodokļi darbaspēkam, augstā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, kā arī elektroenerģijas cenas, aģentūrai LETA pauda kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.

"Konkurenci kropļo plaukstošā ēnu ekonomika un zemie platībmaksājumi, kas citām Eiropas valstīm ir lielāki nekā Latvijai. Tāpat ņemot vērā, ka esam ziemeļu valsts un gaišā, siltā vasaras sezona ir pavisam īsa, lai siltumnīcās izaudzētu produkciju jāpatērē vairāk elektroenerģijas. Jau tagad elektroenerģija Latvijā ir par 30% dārgāka nekā Zviedrijā un par 50% - nekā Vācijā. Produkciju sadārdzina arī nesamērīgais nodokļu slogs - lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu augļiem un dārzeņiem ir samazināta PVN likme, arī darbaspēka un citi nodokļi ir zemāki, uzlabojot to lauksaimnieku konkurētspēju," sacīja Strazdiņa.

Viņa piebilda, ka plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai uz pašmāju dārzeņu audzētājiem atsauksies negatīvi, arvien vairāk sadārdzinot ražošanas izmaksas. "Palielinot akcīzes nodokli degvielai, pašmāju augļu un dārzeņu cenas turpinās augt," teica Strazdiņa.

Pēc Strazdiņas teiktā, kopš stājies spēkā Krievijas embargo lielākajai daļai ražotāju nācies pārorientēties no Austrumu tirgus uz izaicinošākajiem Rietumu un Skandināvijas valstu tirgiem. Izmantojot ES īstenotās atbalsta programmas, kā arī sadarbojoties ar vadošajiem lielveikalu tīkliem, daudziem Latvijas augļu un dārzeņu audzētājiem izdevies ne vien nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, bet arī ielauzties ārvalstu tirgos. To lielākoties paveikuši tie audzētāji kas, apzinoties, ka saviem spēkiem nevar nodrošināt tirgum nepieciešamos lielos produkcijas apjomus, apvienojušies kooperatīvos.

"Augļu un dārzeņu nozarē uzņēmumu eksportspēja ir atkarīga no valsts lieluma, no kuras nāk uzņēmums. Jo lielāka ir valsts un uzņēmuma spēja nostiprināties vadošajās pozīcijās vietējā tirgū, jo tam ir lielāka iespēja kļūt par spēcīgu ārējā tirgus dalībnieku. Pat paši lielākie Latvijas ražotāji izaudzēto dārzeņu un augļu apjomā nevar mēroties, piemēram, ar audzētājiem no Polijas vai Vācijas - šī iemesla dēļ neviens vien cietis neveiksmi. Tādēļ nozares eksporta apvārsni paplašināt ir izdevies, tikai daudziem pašmāju ražotājiem apvienojoties," uzsvēra Strazdiņa. Pēc viņas teiktā, tirgotājs vienmēr ir ieinteresēts sadarboties ar ražotāju, kas pastāvīgi var nodrošināt vienveidīgu produktu piegādi, turklāt par zemu cenu, kas ir gan finansiāli izdevīgi, gan ērti no organizatoriskā viedokļa, taču to ir grūti nodrošināt.

Strazdiņa pauda atzinību Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aktivitātēm vietējo ražotāju atbalstam. Arī lielākie mazumtirdzniecības tīkli, kas pārstāvēti ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, būtiski atvieglo pašmāju augļu un dārzeņu ceļu pie patērētājiem, viņa atzina. "Sadarbība ar starptautiskajām lielveikalu ķēdēm Latvijas dārzeņu ražotājiem ir vērtīga atspēriena platforma eksportam. Šādā veidā Latvijas augļu un dārzeņu audzētājiem pieejama kļūst ne tikai aktuālā tirgu raksturojošā informācija, kura tendenču izpēte, ierasts, ir ļoti dārga, bet arī kontakti ārvalstīs, zināšanas par kategoriju vadību un datu sistēmām," sacīja Strazdiņa.

Pēc viņas teiktā, līdz ar veikalu ķēžu paplašināšanos Latvijas dārzeņu audzētājiem ir iespēja augt un attīstīties, jo, strādājot vairākās valstīs, kompānijas vietējo produkciju lielākoties izvēlas eksportēt arī uz saviem veikaliem citviet. Papildus tam vietējās produkcijas cenas kļūst konkurētspējīgākas, jo audzētājiem mazāk resursu jānovirza produktu izplatīšanai - atliek izaudzēto aizvest uz loģistikas centru, no kurienes tirgotājs to tālāk nogādā uz veikaliem Latvijā un ārpus tās.

"Mūsmāju dārzeņi" vadītāja teica, ka uz nozares dzīvotspēju raugās ar entuziasmu par spīti sarežģītajiem valsts un starptautisko spēlētāju diktētajiem tirgus apstākļiem. Viņa pauda pārliecību, ka augļu un dārzeņu audzēšana turpmāk Latvijā vērsīsies plašumā. "Latvija ir zaļa valsts - te audzētie dārzeņi un augļi izsenis augstu vērtēti to kvalitātes un dabiskā sastāva dēļ. Pateicoties auglīgajai augsnei vairākos Latvijas reģionos, mums nav jāizmanto tik daudz mākslīgā mēslojuma, bet salīdzinoši skarbā klimata dēļ augiem secen iet virkne slimību un kaitēkļu, kuru apkarošanai lieto dažādas ķimikālijas. Pieaugot pieprasījumam pēc tīriem un dabiskiem produktiem, Latvijā audzētais kļūst arvien populārāks ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārpus tā. Tādēļ varu droši teikt, ka tuvākajos gados pašu mājās izaudzēto augļu un dārzeņu apjoms vien pieaugs," viņa prognozēja.

Kooperatīvs "Mūsmāju dārzeņi" reģistrēts 2006.gadā Ogres novada Galiņu pagastā un apvieno SIA "Dimdiņi Agro", SIA "Sigro", kā arī zemnieku saimniecības "Galiņi", "Bračas", "Dārzi", "Zūmaņi", "Sīļi", "Sviķi", "Īskāji", "Kliblapsas" un Artūru Kimu.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Mūsmāju dārzeņu" apgrozījums 2015.gadā bija 4,492 miljoni eiro, kas ir par 30,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa samazinājās par 2,2% un bija 199 860 eiro.