Datu valsts inspekcija nav saņēmusi ziņojumu par "CSCTelecom" datubāzes incidentu

Rīga, 12. nov., LETA. Datu valsts inspekcija (DVI) līdz šim nav saņēmusi ziņojumu par personas datu aizsardzības pārkāpumu, kas saistīts ar datu noplūdi no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja "CSCTelecom" atzara Latvijā datubāzes, aģentūrai LETA atzina inspekcijā.

Datu uzraugi par to uzzināja vakar no publiski pieejamās informācijas, tamdēļ nekādu informāciju par datu apjomu un citiem aspektiem pašreiz sniegt nevar.

Vienlaikus DVI uzsver, ka iestāde izvērtēs pieejamo informāciju. Gadījumā, ja netiks iesniegts personas datu aizsardzības pārkāpuma paziņojums, DVI sola sākt pārbaudi pēc savas iniciatīvas.

DVI arī atgādina, ka piesardzība, saņemot īsziņas, e-pastus vai telefona zvanus, jāievēro vienmēr, taču pēc iespējamas datu noplūdes tai jāpievērš īpaša uzmanība. Krāpnieki var izmantot iegūto informāciju, piemēram, cilvēka tālruņa numuru, bankas nosaukumu vai informāciju par veiktajiem darījumiem, lai viņu uzrunātu un radītu iespaidu, ka saziņa ir uzticama.

Datu uzraugi aicina neatvērt aizdomīgas saites, neizpaust paroles, PIN kodus vai autentifikācijas kodus un šaubu gadījumā sazināties ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, izmantojot tā oficiālos saziņas kanālus. Ja radušās aizdomas par krāpniecību, nepieciešamības gadījumā jāvēršas Valsts policijā.

Kā vēstīts, no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja "CSCTelecom" atzara Latvijā datubāzes varētu būt noplūduši 125 miljoni īsziņu no bankām "Swedbank", SEB, ārkārtējo situāciju dienesta līnijas 112 un desmitiem mazumtirgotāju.

"CSCTelecom" drošības nepilnības dēļ publiski bija pieejama datubāze ar vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu. Pieejamie dati ir no 2022. gada oktobra līdz 2026. gada septembrim, un datubāze tika atjaunināta reāllaikā, kas nozīmē, ka uzbrucēji varēja pārtvert autentifikācijas kodus, paroļu atjaunināšanas saites un privāto informāciju vēl pirms to apskatīja īsziņas saņēmējs.

"Cybernews" pētniecības komanda septembra beigās atrada "CSCTelecom" datubāzi "ClickHouse". Tikai septembrī pakalpojums bija nosūtījis vairāk nekā trīs miljonus īsziņu.

Datubāzē bija ziņojumi no lielākajām bankām, medicīnas iestādēm, populārām iepirkšanās vietnēm, valdības organizācijām un Latvijas nacionālās ārkārtējo situāciju palīdzības tālruņa līnijas 112. Lai gan "CSCTelecom" galvenokārt darbojas Latvijā, noplūde ietekmējusi arī uzņēmumus un privātpersonas Lietuvā un Igaunijā.

Datubāzes drošības nepilnības dēļ publiski bija pieejami "CSCTelecom" klientu uzņēmumu nosaukumi, tālruņu numuri, uz kuriem tika nosūtītas ziņas, pilns īsziņas saturs, piemēram, autentifikācijas kodi, pagaidu paroles, medicīnisko testu rezultāti, rezervācijas informācija, piegādes atjauninājumi ar vārdiem un adresēm, ceļojumu rezervāciju datumi un bankas darījumu paziņojumi, kā arī metadati, piemēram, laika zīmogi, ziņojumu cenas un mobilā tīkla maršrutēšanas informācija, un reāllaika atjauninājumi, kad sistēmā tika nosūtīti jauni ziņojumi.

"Cybernews" norādīja, ka publiski bija pieejamas īsziņas no Latvijas "Swedbank" un SEB, Latvijas apdrošinātājiem "Ergo", "Compensa" un "Artea", 112 ārkārtas situāciju līnijas, mazumtirgotājiem "Porsche" Latvijā un Lietuvā, "CityBee" un "Barbora" Latvijā, "EuroCash" Lietuvā, "Depo" Lietuvā un Igaunijā, "Akropolis" Latvijā un Lietuvā, "Iki" un "PerlasGo" Lietuvā, "Autoplius" Latvijā un Lietuvā, Lietuvas veselības aprūpes uzņēmumiem "Sypsenos akademija" un "Denticija", kā arī Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" visās trijās Baltijas valstīs.

"Swedbank" pārstāve Kristīne Čekstere aģentūrai LETA norādīja, ka, saņemot informāciju par incidentu, banka nekavējoties sāka tā izmeklēšanu un veica visas normatīvajos aktos paredzētās darbības. Patlaban "Swedbank" ir apturējusi šī pakalpojuma sniedzēja izmantošanu un ir pieprasījusi visu nepieciešamo informāciju, lai pilnībā izvērtētu incidenta apmēru un iespējamo ietekmi uz bankas klientiem.

Savukārt "SEB bankas" pārstāve Anete Igaune aģentūrai LETA norādīja, ka SEB izmantoja "CSC Telecom" pakalpojumus ierobežotā apjomā tikai mārketinga informācijas nosūtīšanai pensiju fondu jomā. Sensitīvas klientu informācijas nosūtīšanai SEB izmanto citus saziņas kanālus.

"airBaltic" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka lidsabiedrība ir informēta par izskanējušo informāciju saistībā ar iespējamu datu drošības incidentu ārēja pakalpojumu sniedzēja sistēmās. Lidsabiedrība ir sākusi situācijas izvērtēšanu un cieši sadarbojas ar iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem un uzraugošajām iestādēm, lai pārbaudītu publiski izskanējušo informāciju un precizētu incidenta iespējamo ietekmi uz "airBaltic" klientiem.

"Cert.lv" aģentūrai LETA norādīja, ka saistībā ar medijos publiskoto informāciju "Cert.lv" ir pieprasījusi "CSCTelecom" veikt padziļinātu situācijas izmeklēšanu, lai noskaidrotu faktiskos apstākļus un izvērtētu, vai pastāv pierādījumos balstītas pazīmes, kas apstiprinātu iespējamu datu noplūdi no uzņēmuma infrastruktūras.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "CSC Telecom" 2025. gadā strādāja ar 4,483 miljonu eiro apgrozījumu un 110 554 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2022. gadā, un tā pamatkapitāls ir 273 339 eiro. "CSC Telecom" pieder Igaunijā reģistrētajai "Osauhing Global Telecom Invest" (89,99%) un Sergejam Buzakam (10,01%).