Asociācija: Vēja enerģijas attīstība nedrīkst notikt uz dabas rēķina

Rīga, 14. okt., LETA. Vēja enerģijas attīstība nedrīkst notikt uz dabas rēķina, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA) izpilddirektore Lāsma Līvzeniece.

TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien, 11. oktobrī, ziņoja, ka SIA "Rapsoil" vēja parkā Liepājā divu nedēļu laikā atrasti 18 bojāgājuši īpaši aizsargājamie sikspārņi, kas ir divreiz vairāk nekā pieļaujamais skaits.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzņēmumam uzdevusi apturēt vēja turbīnas un izstrādāt plānu sikspārņu bojāejas mazināšanai. Lai gan aizliegums joprojām ir spēkā, uzņēmums to neievēro, par ko tam piemērots 1000 eiro sods. Uzņēmums pārkāpumu neatzīst un grasās lēmumu pārsūdzēt.

Līvzeniece uzsver, ka DAP prasību ignorēšana ir nepieņemama, kā arī asociācija stingri nosoda šādu rīcību. Viņa papildina, ka atbildīga saimniekošana nozīmē ne tikai elektroenerģijas ražošanu, bet arī pienākumu novērst kaitējumu dabai un ievērot uzraugošo institūciju lēmumus.

Asociācijas izpilddirektore norāda, ka viena komersanta bezatbildība var graut uzticību visai nozarei. Pēc viņas teiktā, vēja enerģijas nozarē ir daudz labas prakses piemēru, kas reti nonāk publiskajā telpā. Atbildīgi komersanti iegulda vides aizsardzībā, sadarbojas ar vietējām kopienām un nereti paveic vairāk, nekā prasa normatīvi, piemēram, palīdz sakārtot īpašumtiesību jautājumus, lai vēja parku tuvumā dzīvojošie dzīvokļu īpašnieki varētu saņemt tiem pienākošās ikgadējās kompensācijas.

Asociācijas ieskatā viena komersanta bezatbildīga rīcība var iedragāt uzticību, kuras veidošanā ieguldīts gadiem ilgs darbs. Tāpēc asociācija uzskata, ka atsevišķu uzņēmēju komerciālās intereses nedrīkst būt svarīgākas par dabas aizsardzību un visas nozares reputāciju.

Līvzeniece norāda, ka Liepājas gadījums izgaismo arī nepilnības regulējumā. Konkrētā projekta ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) veikts 2009. gadā. Kopš tā laika mainījušies gan dabas apstākļi, gan vēja turbīnu tehnoloģijas un izmēri, tādēļ pirms daudziem gadiem veikts novērtējums ne vienmēr atspoguļo projekta faktisko ietekmi uz vidi patlaban. VEA atbalsta IVN derīguma termiņa noteikšanu, kas pašreiz tiek iestrādāts likuma grozījumos, lai ilgstoši neīstenotiem projektiem būtu atkārtoti jāizvērtē vides riski.

Vienlaikus asociācija norāda uz pelēko zonu, kur vēl jānovērš nepilnības, proti, jāievieš ierobežojumi vēja parku testēšanas periodā. Ietekme uz vidi sākas brīdī, kad turbīna sāk griezties, nevis tad, kad parks tiek oficiāli nodots ekspluatācijā, tāpēc dabas aizsardzības prasībām jābūt vienlīdz stingrām abos gadījumos, uzskata asociācijā.

Līvzeniece norāda, ka pat stingrākais regulējums zaudē jēgu, ja par tā neievērošanu nav reālu seku. Vēja turbīnu ietekmi uz sikspārņiem iespējams mazināt, piemēram, ierobežojot turbīnu darbību noteiktās stundās vai laikapstākļos, taču šādi risinājumi darbojas tikai tad, ja uzņēmēji tos ievēro.

Viņa pauda, ka pret negodprātīgiem komersantiem reizēm palīdz tikai stingras sankcijas, tāpēc VEA atbalsta lielākus sodus un efektīvāku uzraudzību. Vienlaikus sods nedrīkst būt mazāks par ekonomisko ieguvumu, ko uzņēmums gūst, ignorējot prasības, pretējā gadījumā tas kļūst tikai par kārtējo uzņēmējdarbības izmaksu pozīciju. Ja komersants atkārtoti nepilda uzraugošo institūciju lēmumus un rada būtisku kaitējumu dabai, jābūt iespējai operatīvi apturēt turbīnu darbību līdz pārkāpumu novēršanai, skaidro asociācija.

Līvzeniece secina, ka vēja enerģijas attīstība un dabas aizsardzība nav pretēji mērķi, taču to līdzāspastāvēšana prasa atbildību no uzņēmējiem un efektīvu rīcību no uzraugošajām institūcijām. VEA iestājas par tādu nozares attīstību, kurā atbildīga saimniekošana ir pašsaprotams standarts, noteikumi ir saistoši visiem un par to neievērošanu iestājas reālas sekas.

Asociācijas ieskatā stingrāka uzraudzība nav šķērslis vēja enerģijas attīstībai, bet gan atbalsts godprātīgiem komersantiem un priekšnoteikums sabiedrības uzticībai nozarei.

"Nekā personīga" vēstīja, ka "Rapsoil" vēja parks atrodas starp jūru un Tosmares dabas liegumu, netālu no Liepājas centra. Sertificēta sikspārņu eksperte Renāte Kaupuža raidījumam skaidroja, ka turbīnas izvietotas perpendikulāri vienam no galvenajiem sikspārņu migrācijas koridoriem Latvijā. Turklāt attālums starp turbīnu lāpstiņām un zemi ir neliels, bet tieši šādā augstumā koncentrējas sikspārņi.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādīja, ka šī teritorija ir iecienīta sikspārņu barošanās vieta, savukārt tuvumā esošajos vecajos bunkuros tie ziemo.

Pēc ilgām diskusijām vēja parkā tika samazināts plānoto turbīnu skaits, un šovasar tās sāka darboties testa režīmā. Uzņēmumam bija jāveic sikspārņu monitorings un jāievēro vairāki nosacījumi, tostarp nekavējoties jāaptur turbīnu darbība, ja pie kādas no tām tiek atrasti vairāk nekā divi beigti sikspārņi.

Augusta nogalē, kad turbīnas bija darbojušās nedaudz ilgāk par mēnesi, divu nedēļu laikā tika atrasti 18 beigti sikspārņi, pārsniedzot noteikto robežu.

Pēc Strodes teiktā, uzņēmumam bija jāierobežo turbīnu darbība naktīs un jāiesniedz DAP dati, kas ļautu pārliecināties par šo ierobežojumu ievērošanu. Tā kā dati netika saņemti, DAP 11. septembrī uzdeva turbīnas apturēt pavisam, līdz uzņēmums iesniegs konkrētu plānu sikspārņu aizsardzībai.

Tomēr "Nekā personīga" pārliecinājās, ka 30. septembra rītā turbīnas joprojām griezās.

"Rapsoil" raidījumam apstiprināja, ka vēja parkā atrasti beigti sikspārņi, taču norādīja, ka uzņēmums jau esot ieviesis darbības ierobežojumus. Proti, līdz 30. septembrim, kad beidzas aktīvā sikspārņu migrācija, turbīnas naktīs apturētas, ja temperatūra bijusi zemāka par desmit grādiem un vēja ātrums nepārsniedzis sešus metrus sekundē, jo tad sikspārņi esot visaktīvākie.

Uzņēmums apgalvo, ka par šādu kārtību informējis DAP un 22., 23. un 30. septembra pārbaudēs neviens beigts sikspārnis vairs nav atrasts.

Savukārt DAP uzsver, ka uzņēmuma piedāvātos ierobežojumus nav saskaņojusi. Turklāt "Rapsoil" joprojām nav iesniedzis turbīnu darbības datus, tāpēc nav iespējams pārliecināties, vai ieviestie pasākumi tiešām samazina sikspārņu bojāeju.

Par rīkojuma neievērošanu DAP uzņēmumam piemērojusi 1000 eiro sodu, kas ir maksimālais iespējamais sods par šādu pārkāpumu. "Mēs saprotam, ka tas ir smieklīgi maz, jo lielāki zaudējumi ir tad, ja nevar darboties, katra kavējuma diena maksā vairāk, līdz ar to ir saprotams, kāpēc var ignorēt - samaksā tūkstoti un turpini darīt," atzina Strode.

"Rapsoil" nepiekrīt, ka būtu pārkāpis noteikumus, un sola sodu pārsūdzēt. Vienlaikus DAP varētu pieprasīt uzņēmumam atlīdzināt dabai nodarīto kaitējumu. Piemēram, par desmit bojāgājušiem sikspārņiem kompensācija varētu sasniegt 39 000 eiro.

Kā ziņots, "Rapsoil" vēja parkā Liepājā iecerējis darbināt 12 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 57,6 megavati. Turbīnu torņa augstums sasniedz 82,5 metrus, bet kopējais augstums ar spārniem ir gandrīz 150 metri.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Rapsoil" apgrozījums pērn bija 30 508 eiro, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 527 089 eiro. Uzņēmums dibināts 2002. gadā, un tā pamatkapitāls ir 35 175 246 eiro. Uzņēmums pieder Lietuvas kompānijai "Enervia".