papildināta - Aptuveni 50 transportlīdzekļu Jēkabpilī protestē pret Krievijas un tās okupēto Ukrainas teritoriju izcelsmes graudu tranzītu

(Pievienota 15.-17. rindkopa.)

Rīga, 17. sept., LETA. Aptuveni 50 transportlīdzekļu Jēkabpilī ceturtdien protestēja pret Krievijas un tās okupēto Ukrainas teritoriju izcelsmes graudu tranzītu, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Protesta akciju Jēkabpilī, kuras mērķis ir pieprasīt pārtraukt Latvijas teritorijas izmantošanu Krievijas un tās okupēto Ukrainas teritoriju izcelsmes graudu tranzītam, organizēja zemnieku saimniecība "Kalves".

Saskaņā ar likumsargu sniegto informāciju pilsētas ielās devās 34 traktortehnikas vienības, 14 vieglie transportlīdzekļi un trīs kravas automašīnas.

Pasākums aizritējis bez starpgadījumiem, norāda policijā.

Zemnieku saimniecības "Kalves" īpašnieks Gundars Kalve aģentūrai LETA skaidroja, ka piektdien "Kalves" sūtīs vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ar aicinājumu apturēt Krievijas un tās okupēto Ukrainas teritoriju izcelsmes graudu tranzītu. Tāpat "Kalves" piektdien sāks uzrunāt arī citas organizācijas ar mērķi pievienoties aicinājumam apturēt Krievijas graudu tranzītu.

Kalve uzsvēra, ka pēc divām nedēļām lauksaimnieki ieplānojuši daudz lielāku protesta akciju Jēkabpilī gadījumā, ja zemnieki netiks sadzirdēti un graudu tranzīts turpināsies.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien nodeva vērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai Nacionālās apvienības (NA) sagatavotos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paredz liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu uzglabāšanu Latvijas ostās, muitas noliktavās un brīvajās zonās.

Likumprojekts paredz aizliegt attiecīgos produktus uzglabāt brīvajās zonās, muitas noliktavās un pagaidu uzglabāšanas vietās, kā arī sniegt ar šīm kravām saistītus pakalpojumus, tostarp stividoru un loģistikas pakalpojumus Latvijas ostās.

Izmaiņas tiek virzītas pēc tam, kad tapa zināms, ka Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no savas eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo "Reuters" avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām - galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Reaģējot uz šīm ziņām, Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzdeva veikt pārbaudi tranzīta graudu izcelsmei Latvijas ostās. Premjera nesenajā vizītē Kijivā, Ukrainā, saņemta un apstiprināta informācija par neraksturīgi straujo pieprasījuma pieaugumu graudu tranzītam un pārkraušanai no Krievijas.

Kulbergs arī norādīja, ka Krievija Ukrainā zagtos graudus jauc kopā ar Krievijas graudiem un tos transportē caur citu valstu ostām, un patlaban tranzīta graudu kravu spiediens tiekot izdarīts uz visām Baltijas ostām.

LETA jau vēstīja, ka Kalve kopā ar Atmodas laika līderi Daini Īvānu un citām personām darbojas Jēkabpils latviešu biedrības valdē. Kalve ir arī zemessargs, tomēr ņemot vērā prokuratūras celto apsūdzību par lielgabala nolaupīšanā no padomju memoriāla viņš atstādināts no zemessarga amata pienākumu pildīšanas.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka toreizējais Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta līderis Kalve 2013. gada jūnijā kļuva par Krustpils novada domes priekšsēdētāju un šo amatu ieņēma līdz 2015. gada janvārim.

Kalve ir arī viens no brīvprātīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri karo Ukrainas pusē.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Kalves" 2025. gadā strādāja ar 798 568 eiro apgrozījumu un 8887 eiro peļņu. Zemnieku saimniecība reģistrēta 1992. gadā, un tās vienīgais īpašnieks ir Kalve.