Rīgas ostas terminālī "Strek" iekrauti 59 000 tonnu Latvijā un Lietuvā izaudzēto kviešu

Rīga, 2. sept., LETA. Rīgas ostas terminālī "Strek" 200 metrus garajā kuģī "Hydra" iekrauti 59 000 tonnu Latvijā un Lietuvā izaudzēto kviešu ražas, aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Trešdien kuģis atstāja Rīgas ostu un devās uz Dāresalāmas ostu Tanzānijā.

Brīvostā atzīmē, ka patlaban aktīvi norisinās graudu sezona. Pagājušajā nedēļā ostā pēc jaunās lauksaimniecības ražas ieradušies arī pirmie "Panamax" kuģi.

Lauksaimniecības produkti ir viens no Rīgas ostas prioritārajiem kravu segmentiem. Pagājušajā gadā Rīgas ostā tika pārkrauti 48% no visām lauksaimniecības kravām Latvijas ostās.

Kā skaidro brīvostā, segmenta izaugsmi sekmējušas ostas uzņēmumu investīcijas graudu pārkraušanas un uzglabāšanas infrastruktūrā, kā arī spēja, mainoties ģeopolitiskajiem apstākļiem un kravu plūsmām, pārorientēt termināļu darbību un attīstīt jaunus biznesa virzienus.

Viens no attīstības piemēriem Rīgas ostā ir terminālis "Strek". Uzņēmums, kura Krievu salas termināļa infrastruktūra sākotnēji tika veidota galvenokārt ogļu pārkraušanai, pēdējo piecu gadu laikā ir investējis lauksaimniecības kravu segmenta attīstībā. Terminālis ir pārbūvēts un modernizēts, kā rezultātā ir izveidots pilnībā jauns graudu pieņemšanas un uzglabāšanas komplekss ar auto un dzelzceļa izkraušanas mezgliem, kas patlaban ļauj uzņēmumam apkalpot lielas graudu eksporta kravas un nostiprināt pozīcijas šajā tirgū.

"Strek" loģistikas nodaļas vadītājs Aleksejs Gončarovs uzsver, ka izvēle pārprofilēt termināli un mērķtiecīgi attīstīt graudu pārkraušanas jaudas ir attaisnojusies, jo liela uzglabāšanas kapacitāte un jaudīgas pārkraušanas iekārtas uzņēmumam ļauj ātri apstrādāt lielus kuģus, kas graudu eksporta tirgū ir būtiska konkurētspējas priekšrocība.

Patlaban "Strek" terminālī iespējams vienlaikus uzglabāt aptuveni 120 000 tonnu graudu. Tostarp izbūvēti astoņi graudu uzglabāšanas silosi un divas noliktavas, kā arī trīs autotransporta izkraušanas stacijas, kas ļauj apkalpot līdz 300 kravas automašīnām diennaktī. Graudi no izkraušanas stacijām pa automatizētu konveijeru sistēmu tiek nogādāti noliktavās vai tālāk iekraušanai kuģos. Termināļa teritorijā darbojas arī divas neatkarīgu surveijeru laboratorijas ienākošo graudu kvalitātes pārbaudei.

Brīvostā atzīmē, ka viena no "Strek" termināļa priekšrocībām ir attīstītā dzelzceļa infrastruktūra, kas ļauj efektīvi apstrādāt arī dzelzceļa kravas. Dzelzceļa vagonu manevrēšanas infrastruktūra un graudu vagoniem pielāgotā izkraušanas stacija spēj apkalpot līdz 150 vagoniem diennaktī. Graudi terminālī tiek saņemti no Latvijas un Lietuvas lauksaimniekiem, un patlaban aptuveni 40% no kopējā graudu apmēra tiek piegādāti pa dzelzceļu.

Brīvostā papildina, ka šajā sezonā dzelzceļa pārvadājumu īpatsvars ir palielinājies. Dzelzceļa infrastruktūras izmantošana ļauj terminālim elastīgāk organizēt graudu pieņemšanu un efektīvāk izmantot pārkraušanas un uzglabāšanas infrastruktūru. Vienlaikus kravu novirzīšana no autotransporta uz dzelzceļu palīdz mazināt kravas automašīnu plūsmu uz ostu un transporta radītās emisijas, kas ir īpaši nozīmīgi aktīvajā ražas sezonā.

Organizējot graudu pārkraušanu vienlaikus no autotransporta, dzelzceļa vagoniem un noliktavām, kuģu iekraušanas jauda "Strek" terminālī pārsniedz 10 000 tonnu diennaktī.

Rīgas brīvostas dati liecina, ka "Strek" kravu apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pieaudzis astoņas reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Strek" reģistrēta 1991. gadā un tās pamatkapitāls ir 1,267 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Tatjanai Omeļčenko (83,89%), Mihailam Gaņevam (10,27%), VAS "Latvijas dzelzceļš" (5,84%).

Pagājušajā gadā "Strek" strādāja ar 2,447 miljonu eiro apgrozījumu un 1,439 miljonu eiro zaudējumiem.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas brīvostā 2025. gadā pārkrāva kopumā 16,749 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2024. gadā, tostarp septiņos mēnešos ostā pārkrāva 8,089 miljonus tonnu kravu.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.