Kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma "Pata" apgrozījums pērn samazinājies par 5,1%

Rīga, 20. aug., LETA. Kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums SIA "Pata" pagājušajā gadā strādāja ar 223,79 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi samazinājās par 12,3% - līdz 3,196 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tostarp no kokmateriālu realizācijas "Pata" pērn guva ieņēmumus 217,716 miljona eiro apmērā, kas ir par 4% mazāk nekā gadu iepriekš, no transporta pakalpojumiem - 5,233 miljonu eiro apmērā, kas ir par 37,2% mazāk, no nekustamā īpašuma iznomāšanas - 289 047 eiro apmērā, kas ir 2,8 reizes vairāk, no grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas - 19 565 eiro apmērā, kas ir par 44,2% mazāk, bet no citu ārpakalpojumu sniegšanas - 532 364 eiro apmērā, kas ir par 3,3% mazāk nekā gadu iepriekš.

Latvijā kompānija pagājušajā gadā guvusi ieņēmumus 96,027 miljonu eiro apmērā, pārejās Eiropas Savienības (ES) valstīs - 76,098 miljonu eiro apmērā, bet citās valstīs - 51,665 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma ieņēmumi Latvijā pērn samazinājušies par 14,1%, pārējās ES valstīs - par 6,7%, bet citās valstīs gūto ieņēmumu apmērs pieaudzis par 22,1%.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn zaudējumu samazināšanos un darbības rezultātu uzlabošanos primāri nodrošināja kompānijas īstenotie darbības optimizācijas pasākumi, kas ļāva efektīvāk kontrolēt un samazināt ražošanas un pārdošanas izmaksas. Papildu pozitīvu ietekmi sniedza tirgus situācijas un pārdošanas cenu pakāpeniska stabilizēšanās. Šo iekšējo efektivitātes uzlabojumu un ārējo cenu faktoru kopums ļāva sekmīgi kompensēt nestabilo pieprasījumu papīrmalkas segmentā, ko izraisīja celulozes ražošanas jaudu kritums Eiropā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka 2025. gadā mežsaimniecības un kokapstrādes nozarē saglabājās iepriekšējos periodos novērotā stagnācija galvenajos koksnes produktu noieta tirgos. Nozari turpināja negatīvi ietekmēt Eiropas Centrālās bankas un citu vadošo centrālo banku iepriekš īstenotā monetārā politika inflācijas ierobežošanai un ekonomiskās aktivitātes bremzēšanai. Lai gan pērn tika sākta pakāpeniska procentu likmju pazemināšana, tirgus inerce saglabājās augsta.

"Pata" vadība norāda, ka augsto kredītlikmju seku dēļ būvniecības nozare Eiropā un ASV joprojām atradās lejupslīdes fāzē, negatīvi ietekmējot pieprasījumu pēc koksnes izstrādājumiem, kuru tirgus atgūšanās tradicionāli seko pēc primāro būvmateriālu segmentu stabilizācijas. Papildu nenoteiktību un konkurences saasināšanos Latvijas ražotājiem stratēģiski svarīgajos Eiropas un Lielbritānijas tirgos radīja globālo tirdzniecības tarifu izmaiņas, tostarp ASV ieviestie muitas tarifi.

Savukārt no operatīvā viedokļa mežizstrādi un transportēšanu 2025. gadā apgrūtināja nelabvēlīgi laika apstākļi. Ziemā sasaluma trūkuma dēļ bija traucēta kokmateriālu izvešana no cirsmām, savukārt lietainā vasara kavēja plānveida darbus. Vienlaikus Latvijas mežsaimniecības nozari turpināja ietekmēt arī ģeopolitiskie un makroekonomiskie faktori, kas radīja nenoteiktību koksnes tirgū un izpaudās pieprasījuma un cenu svārstībās. Minētie apstākļi sarežģīja apgrozāmo līdzekļu finansējuma piesaisti un radīja naudas plūsmas svārstības, teikts vadības ziņojumā.

2025. gadā tika likvidētas "Pata" meitassabiedrības SIA "Pata Energy" un SIA "Eco Fungus". Kompānijas vadība skaidro, ka šis stratēģiskais lēmums ļāva samazināt administratīvās izmaksas un koncentrēt resursus "Pata" pamatdarbības attīstībai.

Kompānijas vadība norāda, ka "Pata" 2026. gadā turpinās strādāt pie jaunu klientu piesaistes un jaunu tirgu apgūšanas, samazinot biznesa riskus. Tāpat uzņēmums turpinās attīstīt un paplašināt dabai draudzīgu mežizstrādi, veicot videi draudzīgu meža apsaimniekošanu, strādājot saskaņā ar meža apsaimniekošanas un koksnes piegāžu ķēdes sertifikātu prasībām un rekomendācijām.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka plānots turpināt darbu pie darbinieku apmierinātības un lojalitātes celšanas, kas ļaus uzlabot darba efektivitāti, palielināt darba produktivitāti un veicināt klientu apmierinātību, sekmējot uzņēmuma vispārīgo finanšu rādītāju uzlabošanos.

"Pata" turpmāko darbību var ietekmēt izmaiņas regulējumā, ekonomiskie faktori, konkurentu aktivitātes un cīņa par tirgus daļu, kā arī izmaiņas starptautiskajā biznesa vidē.

Kopš pārskata gada beigām ir fiksēta būtiska virzība "Pata" meitasuzņēmumu tiesvedības procesos ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM). LVM ir cēlusi tiesā prasības pret vairākām "Pata" grupas sabiedrībām par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) atzīšanu par spēkā neesošiem, kā rezultātā pirmās instances tiesas piemēroja pagaidu aizsardzību un apturēja šo līgumu darbību.

Minētais tiesvedības process un piemērotā pagaidu aizsardzība tās darbības un līgumu izpildes apturēšanas laikā būtiski ietekmēja izejvielu piegādes un mežizstrādes apmērus 2026. gada otrajā un trešajā ceturksnī. Tas savukārt radīja tiešu negatīvu ietekmi uz "Pata", ierobežojot preču pieejamību un apgrūtinot kompānijas saistību un noslēgto līgumu izpildi pret tās klientiem, teikts vadības ziņojumā.

Lai šo risinātu un nodrošinātu nepārtrauktu izejmateriālu bāzi plānotajai ražošanas jaudu palielināšanai, "Pata" vadība īsteno mērķtiecīgus pasākumus alternatīvu resursu avotu apzināšanai un piesaistei tirgū. Šāda piegāžu diversifikācijas stratēģija ļauj mazināt potenciālos operatīvos riskus un garantēs ilgtermiņa resursu pieejamību neatkarīgi no tiesvedības procesa gaitas, teikts vadības ziņojumā.

"Pata" grupas uzņēmumi lēmumus par pagaidu aizsardzību pārsūdzēja, un 2026. gada 31. jūlijā ir saņemts Kurzemes apgabaltiesas lēmums, ar kuru noteiktā pagaidu aizsardzība pret SIA "Pata Saldus" un SIA "Pata Jēkabpils" ir pilnībā atcelta. Lai gan tiesiskie šķēršļi ir novērsti, līgumu praktiskā izpilde un koksnes piegādes patlaban vēl nav atsāktas. "Pata" grupas uzņēmumi ir vērsušies pie LVM ar aicinājumu piedāvāt risinājumu dīkstāves periodā nepiegādāto apmēru kompensēšanai, un pārskata parakstīšanas brīdī starp pusēm turpinās aktīvs sarunu process par jauno piegāžu grafiku saskaņošanu.

Savukārt AS "Pata Strenči" un SIA "Berivs" lietās apgabaltiesu lēmumi uz finanšu pārskata sagatavošanas brīdi vēl nav saņemti. Grupas uzņēmumu vadība celtās pamata prasības neatzīst pilnībā un īsteno visus nepieciešamos tiesiskos instrumentus savu pozīciju aizstāvēšanai, piebilsts vadības ziņojumā.

LETA jau ziņoja, ka Konkurences padome (KP) piemērojusi LVM 7,86 miljonu eiro naudas sodu par nepamatotu konkurences priekšrocību radīšanu IML partneriem un noteikusi divus tiesiskos pienākumus, kas paredz pārtraukt no IML izpildes izrietošo priekšrocību nodrošināšanu IML partneriem un kokmateriālu tirdzniecībā piemērot tādas pārdošanas procedūras, kas visiem ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem nodrošina vienlīdzīgas iespējas iegādāties kokmateriālus.

KP konstatējusi, ka "Pata Saldus", "Pata Strenči", "Pata Jēkabpils", "Berivs", SIA "Krebsar" un SIA "ACA Timber" saņēmuši piekļuvi konkrētiem kokmateriāliem un mežizstrādes tiesībām, kā arī nepiedalījās publiskās izsolēs un nekonkurēja par meža resursiem ar citiem tirgus dalībniekiem, kamēr pārējie tirgus dalībnieki resursus varēja iegūt tikai publiskās izsolēs, konkurēja savā starpā par ierobežotajiem resursiem un tiem nebija līdzvērtīgu piekļuves iespēju.

KP secinājusi, ka pārkāpuma sekas atsevišķiem IML partneriem radīja nepamatotas konkurences priekšrocības un mazināja uzņēmējdarbības riskus, kamēr pārējie tirgus dalībnieki tika diskriminēti. Tāpat secināts, ka citiem tirgus dalībniekiem pieejamais skujkoku zāģbaļķu apjoms samazinājās, kā arī pārkāpums ilgstoši deformēja konkurenci kokmateriālu tirgū un negatīvā ietekme skāra arī saistītos tirgus.

KP norāda, ka 2023. gadā spēkā bijuši 11 ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, un garākā līguma termiņš noteikts līdz 2096. gadam.

Tāpat vēstīts, ka Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 2026. gada 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bijušais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai.

Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni. Pirmais virziens ir saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei. Otrs virziens ir saistīts ar LVM amatpersonu, iespējams, nolaidīgu rīcību, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam. Runa varētu būt par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij ir radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.

Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

"Pata" 2024. gadā strādāja ar 235,697 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,1% vairāk nekā gadu iepriekš, un kompānija cieta zaudējumus 3,643 miljonu eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš.

"Pata" grupā ietilpst uzņēmumi "Pata", "Pata Jēkabpils", "Pata Saldus", "Pata Strenči" un SIA "Pata Board".

Kompānija reģistrēta 1999. gadā, un tās pamatkapitāls ir 16,135 miljoni eiro. "Pata" vienīgais īpašnieks ir Mierkalns.