"Enefit": Elektroenerģijas vidējā cena augustā Latvijā varētu mēreni pieaugt

Rīga, 7. aug., LETA. Augustā, dienām kļūstot īsākām, pakāpeniski mazināsies saules enerģijas ietekme, un elektroenerģijas vidējā cena Latvijā varētu mēreni pieaugt, aģentūrai LETA prognozēja energokompānijas SIA "Enefit" pārstāvji.

Jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā bija 7,47 centi par kilovatstundu (kWh), kas ir par aptuveni 19% mazāk nekā jūnijā. Cenu samazinājumu veicināja lielāka vēja enerģijas izstrāde Baltijā, augsti saules enerģijas ražošanas apmēri un mēneša beigās arī plašāka pieeja lētākai Ziemeļvalstu elektroenerģijai.

Jūlijā vēja enerģijas izstrāde Baltijā pieauga par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar jūniju un gandrīz dubultojās salīdzinājumā ar 2025. gada jūliju. Baltijas valstu vēja elektrostacijas mēneša laikā saražoja aptuveni 503 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas. Arī saules enerģijas ražošana saglabājās augstā līmenī, Baltijā kopumā sasniedzot aptuveni 740 GWh.

Vienlaikus elektroenerģijas ražošana no fosilajiem energoresursiem Baltijā samazinājās līdz aptuveni 81 GWh, kas ir mazāk nekā puse no 2025. gada jūlija apmēra. Lielāka vēja un saules enerģijas pieejamība mazināja nepieciešamību izmantot dārgākas elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Vēja enerģijas izstrāde mēneša laikā bija nevienmērīga. Lielāks tās apmērs palīdzēja samazināt elektroenerģijas cenas jūlija sākumā un beigās, savukārt mēneša vidū, vēja enerģijas ražošanai sarūkot, Latvija un Lietuva rīta un vakara stundās bija vairāk atkarīgas no dārgākiem enerģijas avotiem.

Jūlijā Latvijā kopumā tika saražotas aptuveni 389 GWh elektroenerģijas, nodrošinot aptuveni 71% no valsts kopējā patēriņa, kas sasniedza 545 GWh.

Visvairāk elektroenerģijas Latvijā saražoja saules elektrostacijas - aptuveni 213 GWh. Hidroelektrostacijas nodrošināja aptuveni 115 GWh, bet vēja elektrostacijas - 32 GWh. Saules un vēja enerģija kopā veidoja aptuveni 63% no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas. Atlikušo starpību starp vietējo ražošanu un patēriņu Latvija sedza ar elektroenerģijas importu no kaimiņvalstīm.

"Enefit" Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka saules enerģijas ietekme bija īpaši jūtama dienas stundās. Viņš skaidro, ka gandrīz trešo daļu jūlija stundu elektroenerģijas cena Latvijā bija zemāka par diviem centiem par kWh. Laikā no plkst. 10 līdz 18 vidējā cena bija aptuveni 2,9 centi par kWh, jo saules elektrostaciju ražošana samazināja nepieciešamību pēc importa un dārgākiem ražošanas avotiem.

Vakara stundās, kad saules enerģijas ražošana samazinājās, elektroenerģijas cena būtiski pieauga. Laikā no plkst. 18 līdz 23 tā vidēji sasniedza 12,4 centus par kWh, bet atsevišķās stundās - arī 25,7 centus par kWh.

Pēc Tjurina minētā, jūlija rezultāti rāda, ka cenu ietekmē ne tikai kopējais saražotās atjaunīgās elektroenerģijas daudzums, bet arī tas, kurā diennakts laikā šī enerģija ir pieejama. Saules enerģija var nosegt būtisku patēriņa daļu dienā, taču vakaros tās ražošana izbeidzas. Ja šajā laikā ir arī zema vēja izstrāde, pieprasījums jāsedz ar importu, hidroenerģiju vai dārgākām ražošanas jaudām.

Elektroenerģijas vidējā cena Lietuvā jūlijā bija 7,56 centi par kWh jeb gandrīz tāda pati kā Latvijā. Igaunijā tā bija būtiski zemāka - 4,39 centi par kWh.

Somijā elektroenerģijas vidējā cena bija aptuveni 1,54 centi par kWh, bet elektroenerģijas plūsma no Somijas uz Baltijas reģionu sasniedza aptuveni 531 GWh. Tomēr starpsavienojuma ierobežojumi starp Igauniju un Latviju neļāva visam lētās Somijas elektroenerģijas daudzumam nonākt tālāk Latvijas un Lietuvas tirgos.

Tādēļ Igaunijas cenu līmenis saglabājās tuvāks Somijas tirgum, savukārt Latvijā cena lielāko mēneša daļu bija līdzīga Lietuvai. Jūlija beigās cenu samazināšanos Latvijā un Lietuvā veicināja arī lētākas Zviedrijas elektroenerģijas imports caur Zviedrijas un Lietuvas starpsavienojumu.

"Enefit" prognozē, ka augustā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā varētu mēreni pieaugt. Saules enerģija turpinās palīdzēt uzturēt zemākas cenas dienas stundās, taču, dienām kļūstot īsākām, tās ietekme pakāpeniski mazināsies.

Arvien lielāka nozīme būs vēja enerģijas izstrādei Baltijā un Somijā, Latvijas hidroelektrostaciju ražošanas apmēriem un iespējām importēt lētāku elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm. Starpsavienojuma ierobežojumi starp Igauniju un Latviju arī turpmāk kavēs lētākās Somijas elektroenerģijas nonākšanu Latvijā, savukārt imports caur Lietuvu varēs palīdzēt samazināt cenas periodos, kad būs pieejama lētāka elektroenerģija no Zviedrijas.

Tādēļ arī augustā cenas dažādās dienās un diennakts stundās var būtiski atšķirties - tās būs zemākas intensīvas vēja un saules enerģijas ražošanas periodos, bet var pieaugt rīta un vakara stundās, kad atjaunīgās enerģijas un importa pieejamība būs ierobežotāka.

"Enefit" pieder Igaunijā reģistrētajai "Enefit". "Firmas.lv" informācija liecina, ka Latvijas "Enefit" apgrozījums pagājušajā gadā bija 167,351 miljons eiro, kas ir par 2% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,5 reizes - līdz 1,736 miljoniem eiro. Uzņēmums reģistrēts 2006. gadā, un tā pamatkapitāls ir 52,485 miljoni eiro.