"Lande Platform" apgrozījums pērn pieaudzis par 20,5%

Rīga, 5. jūn., LETA. Lauksaimniecības projektu investīciju platformas "Lande Finance" pārvaldītājs SIA "Lande Platform" pagājušajā gadā strādāja ar 2,364 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 30,7% - līdz 256 335 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Pērn "Lande Platform" izmaksājusi ārkārtas dividendes 49 850 eiro apmērā.

"Lande Finance" pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka konsolidētā līmenī grupas neauditētie ieņēmumi sasniedza gandrīz 2,9 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, bet grupas tīrā peļņa bija 360 600 eiro. Vienlaikus uzņēmums turpināja attīstīt darbību Rumānijā un ienāca Polijas tirgū.

"Lande Finance" norāda, ka investīciju platforma darbojas kopš 2019. gada, un patlaban izsniegtā finansējuma apmērs pārsniedz 46,9 miljonus eiro, kopumā finansējot vairāk nekā 1790 projektu. Savukārt aktīvā kredītportfeļa atlikums 2025. gada 31. decembrī bija 20,8 miljoni eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pēc kompānijas pārstāvju skaidrotā, platformā reģistrēto investoru skaits pārsniedz 9750 cilvēku, tai skaitā lielākais pieaugums novērojams starp Vācijas, Francijas un Spānijas iedzīvotājiem.

"Lande Finance" atzīmē, ka finansējuma trūkums Eiropas lauksaimniecības nozarē atbilstoši 2022. gada datiem sasniedza 38,4 miljardus eiro, un to joprojām īpaši izjūt mazās un vidējās saimniecības, kurām bankas nereti atsaka kredītus.

"Lande Finance" dibinātājs Nikita Gončars skaidro, ka programmas "InvestEU" īstenošanas laikā uzņēmums noslēdza garantiju līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF). Šis projekts nodrošina finanšu pieejamību mazajām un vidējām saimniecībām visā Eiropā - kredītportfelis sasniedz aptuveni 10,4 miljonus eiro.

Turklāt uzņēmums pērn ir iestājies Eiropas Mikrofinansēšanas tīklā (EMN) - Briselē bāzētā organizācijā, kas apvieno iekļaujošā finansējuma institūcijas visā Eiropā, pauž Gončars.

Vienlaikus "Lande Finance" parakstīja sadarbības līgumu ar Lietuvas attīstības banku "ILTE", izveidojot jauktā finansējuma modeli lauksaimniecības projektiem, kas apvieno publisko un privāto kapitālu.

"Visu gadu platforma pastiprināja fokusu uz aizdevumiem pret zemes un lauksaimniecības tehnikas ķīlu, nevis ražu. Šis garantiju veids ir visdrošākais un investoriem pievilcīgākais," komentē Gončars.

Kompānijā norāda, ka aizdevuma vidējais apmērs, ko lauksaimnieki piesaista ar platformas starpniecību, ir 24 500 eiro, kaut arī summas svārstās no dažiem tūkstošiem līdz 150 000 eiro. Minimālais investīciju apjoms ir 50 eiro, un vidējais ienesīgums vēsturiski saglabājas aptuveni 11% gadā.

LETA jau ziņoja, ka 2024. gada februārī Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniedza kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju "Lande Platform".

"Lande Platform" reģistrēta kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar tiesībām sniegt aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu un saistītos papildpakalpojumus - ieguldītāju aizdevumu portfeļa individuāla pārvaldība, ziņojuma dēļa izmantošana, kredītspējas novērtējuma piemērošana kolektīvās finansēšanas projektiem un kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas un/vai procentu likmes ierosinājums.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums, kas uztur tiešsaistes platformu, kurā saved kopā ieguldītājus un uzņēmumu, kas vēlas piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai, pamatojoties uz tā ierosināto kolektīvās finansēšanas projektu. Lai sniegtu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, uzņēmumam jāsaņem darbības atļauja atbilstoši vienotajam Eiropas Savienības regulējumam.

2024. gadā "Lande Platform" strādāja ar 1,962 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 196 086 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

"Lande Platform" reģistrēta 2022. gada martā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 3159 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Gončars (78,66%), "Lande Platform" (9,97%), Lielbritānijas uzņēmums "Vauban Nominees" (4,59%), Rumānijas uzņēmums "Lande Investors" (4,56%) un Igaunijas uzņēmums "Badideas" (2,22%).