"LaTS": Mazumtirdzniecības cenu dinamiku pavasarī veido ekonomiskie faktori un pircēju uztvere

Rīga, 9. apr., LETA. Latvijā pavasarī mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, aģentūrai LETA pauda "LaTS" pārvaldītāja SIA "Latvijas tirgotāju savienība" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš norāda, ka, no vienas puses, dati liecina par salīdzinoši nelielām cenu izmaiņām ikdienas patēriņa precēm, savukārt, no otras puses, sabiedrībā pieaug bažas par iespējamu cenu kāpumu, īpaši saistībā ar degvielas cenu svārstībām un ģeopolitisko situāciju pasaulē.

Okmanis atzīmē, ka pašreizējā situācija ir jāvērtē ar piesardzību, atšķirot faktisko cenu līmeni no pircēju noskaņojuma. Viņaprāt, mazumtirdzniecības cenu izmaiņas Latvijā patlaban ir mērenas un lielā mērā saistītas ar sezonālām svārstībām un atsevišķu produktu tirgus situāciju, tomēr sabiedrības uztvere par cenu pieaugumu var būt izteiktāka, nekā to atspoguļo dati.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē gan izmaksas, gan sabiedrības uztveri, ir degvielas cenas. 2026. gada sākumā Latvijā tās bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas palīdzēja stabilizēt inflāciju un mazināja spiedienu uz pārtikas cenām. Taču pavasarī situācija mainījās, un svārstības lielā mērā saistītas ar globālajiem procesiem - īpaši spriedzi Tuvajos Austrumos un naftas piegāžu riskiem, kas ietekmē cenas visā pasaulē. Tomēr šādas izmaiņas mazumtirdzniecības cenās parasti neparādās uzreiz, min Okmanis.

Vienlaikus viņš norāda, ka statistika liecina, ka kopējais cenu pieaugums Latvijā 2026. gadā saglabājas mērenā līmenī. Inflācija gada sākumā bija ap 2-3%, un patēriņa cenu izmaiņas pēdējos mēnešos raksturojamas kā nelielas svārstības. Piemēram, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā pieauga par aptuveni 0,3%.

Tas nozīmē, ka objektīvi cenu kāpums veikalu plauktos patlaban nav straujš. Turklāt atsevišķās preču grupās cenu dinamiku nosaka nevis energoresursi, bet citi faktori, piemēram, ražas apjomi. Kafijas sadārdzinājums pēdējā laikā saistīts ar sliktiem laikapstākļiem audzēšanas reģionos, līdzīgi kā iepriekš olīveļļas cenu kāpumu noteica vāja raža, uzsver Okmanis.

Viņš atzīmē, ka pozitīvu ietekmi uz mazumtirdzniecības cenām varētu radīt gan pērnā gada nogalē samazinātais pievienotās vērtības nodoklis pamata pārtikas produktiem, gan jaunais valdības lēmums uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, jo tas tieši mazinātu transporta un loģistikas izmaksas. Šie soļi savukārt var palīdzēt ierobežot cenu kāpumu veikalu plauktos un stabilizēt arī pircēju noskaņojumu. Arī prognozes rāda, ka 2026. gadā pārtikas cenu pieaugums varētu būt ievērojami lēnāks nekā iepriekšējā gadā.

Okmanis norāda, ka šobrīd ļoti būtisks ir psiholoģiskais faktors. Ja cilvēki sagaida cenu kāpumu, viņi var sākt uzvesties piesardzīgāk - pirkt mazāk vai izvēlēties lētākas alternatīvas, pat ja reālais cenu līmenis būtiski nemainās. Šobrīd statistika rāda, ka cenu pieaugums ir minimāls, un nav strauju izmaiņu, kas pamatotu būtisku patēriņa kritumu. Tas nozīmē, ka psiholoģiskais efekts var būt jūtams individuālā līmenī, bet vēl nav pilnībā atspoguļojies makroekonomiskajos rādītājos.

Turpmākajos mēnešos izšķiroša nozīme būs ne tikai faktiskajiem ekonomiskajiem rādītājiem, bet arī sabiedrības uztverei. Ja degvielas cenas turpinās pieaugt un spriedze pasaulē saglabāsies, psiholoģiskais efekts var pāraugt arī reālās patēriņa izmaiņās. Savukārt, ja tirgus stabilizēsies, arī pircēju pārliecība pakāpeniski atgriezīsies, atzīmē Okmanis.

Jau ziņots, ka "Latvijas tirgotāju savienība" 2024. gadā strādāja ar 12,07 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4,5% un bija 1,084 miljoni eiro. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Savukārt kopējais gada apgrozījums "LaTS" veikalu tīklam pārsniedz 250 miljonus eiro, teikts kompānijas mājaslapā.

Kompānija reģistrēta 2007. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". "Latvijas tirgotāju savienības" īpašnieki ir Okmanis - 42,99%, Inga Tunste - 39,02%, Agita Vanaģele - 10,02%, Ēriks Pīlādzis - 2%, Velga Kalniņa - 2%, Rauls Baumanis - 2%, Arnolds Taukulis - 0,98%, Jeļena Okmane - 0,98%.