Ar tiesas debatēm turpināsies "Gaso" un "Conexus Baltic Grid" tiesvedība pret SPRK par kapitāla atdeves likmi

Rīga, 26. febr., LETA. Administratīvā apgabaltiesa šodien plkst. 11 turpinās skatīt lietu, kurā dabasgāzes sistēmas operators AS "Gaso" un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apstrīd Sabiedriskās pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2020. gada lēmumu, kas paredz kapitāla atdeves likmes noteikšanu dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu un uzglabāšanas pakalpojumu tarifu projekta aprēķināšanai, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Sēdē plānots pabeigt uzklausīt dalībnieku paskaidrojumus un pāriet pie tiesas debatēm.

Iepriekš tiesa nolēma lūgt skaidrojumu Eiropas Savienības Tiesai (EST) saistībā ar lietu, un lietas izskatīšana tika apturēta.

SPRK 2020. gada 20. augusta lēmums nosaka kapitāla atdeves likmi, kuru sistēmas operators piemēro, aprēķinot dabasgāzes pārvades sistēmas, dabasgāzes sadales sistēmas un dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifu projektu.

Pieteicēji lūdz atcelt SPRK lēmumu, paužot nostāju, ka SPRK noteiktā kapitāla atdeves likme ir nepamatoti zema.

Ņemot vērā, ka abi pieteicēji vērsušies pret vienu un to pašu atbildētāju un pieteikumi attiecas uz vienu un to pašu SPRK padomes lēmumu, Administratīvā apgabaltiesa abas administratīvās lietas apvienoja vienā tiesvedībā.

"Gaso" izveidota 2017. gada nogalē, nodalot AS "Latvijas gāze" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Taču 2023. gada jūlija beigās par "Gaso" vienīgo īpašnieci kļuva Igaunijas uzņēmums "Elenger Grupp".

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Gaso" apgrozījums 2024. gadā bija 67,63 miljoni eiro, bet peļņa - 13 miljoni eiro.

"Conexus" apgrozījums 2024. gadā bija 94,77 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa bija 38,36 miljoni eiro. "Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.