VVD apstiprinājis ietekmes uz vidi novērtējuma programmu foreļu audzēšanas sprostu ierīkošanai Rīgas līcī

Rīga, 26. febr., LETA. Valsts vides dienests (VVD) ir apstiprinājis programmu ietekmes uz vidi novērtējumam AS "Riga Bay Aquaculture" iecerētajai Rojas un Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošanai Baltijas jūras Rīgas līcī, liecina dienesta publicētā informācija.

Dienestā norāda, ka programma ietekmes uz vidi novērtējumam izstrādāta pēc "Riga Bay Aquaculture" iesnieguma, un tā nosaka veicamo pētījumu saturu, apmēru un metodoloģiju. Programma paredz detalizēti izvērtēt plānoto jūras sprostu izvietošanas ietekmi uz jūras ūdens kvalitāti, barības vielu apriti un iespējamu eitrofikācijas risku, kā arī uz bentiskajiem biotopiem, zivju resursiem un aizsargājamām sugām.

Tāpat paredzēts analizēt iespējamo ietekmi uz piekrastes ainavu, rekreācijas un tūrisma iespējām, zvejniecību un kuģošanas drošību. Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros būs jāvērtē arī alternatīvi risinājumi, tostarp sprostu izvietojuma varianti un tehnoloģiskie risinājumi, kā arī jāizstrādā ietekmes mazināšanas un monitoringa pasākumi projekta īstenošanas un ekspluatācijas laikā.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā būs jāiekļauj modelēšanas rezultāti par barības un organisko vielu izkliedi ūdens vidē, iespējamām izmaiņām skābekļa režīmā, kā arī jāsniedz kumulatīvās ietekmes izvērtējums, ņemot vērā citas saimnieciskās darbības Rīgas līcī.

Dienestā atzīmē, ka programmas ietvaros Rīgas līcī iespējams veikt pilotprojektu, izvietojot vienu sprostu, kurā plānots ielaist 90 tonnu dzīvu smoltu, kas ir aptuveni 100 000 vienību ar masu 900 grami. Vienlaikus pilotprojekts aptvers pilnu foreļu audzēšanas ciklu, bet tas nebūs ilgāks par diviem gadiem.

"Riga Bay Aquaculture" pērn sākotnējās apspriešanās norādīja, ka pilotprojektā gadā saražotās produkcijas apmērs plānots 500 tonnu zivju.

Izvērtējot iespējamību programmā ietvert prasības arī pilotprojekta veikšanai, VVD secinājis, ka pilotprojekta realizācija ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja tiek veikts tā ietekmes sākotnējais izvērtējums.

Vienlaikus VVD norāda, ka, ņemot vērā, ka foreļu akvakultūras projekts, tostarp pilotprojekts, plānots Rīgas līča rietumu piekrastē, kas ir "Natura 2000" teritorija, atbilstoši vērtējamas visas iespējamās alternatīvas akvakultūras izveides iecerei, tostarp slēgtās vai daļēji slēgtās sistēmas vai sistēmas piekrastē, zivju akvakultūras kombinācijas ar videi draudzīgāku akvakultūru, piemēram, aļģu audzēšanu konkrētajā teritorijā.

Tāpat, izvēloties un vērtējot alternatīvas, jāņem vērā, lai pieļaujamā fosfora slodze nepārsniegtu prognozēto, un jaunas darbības Rīgas līcī nedrīkst pārsniegt nulles emisijas. Vērtējumā jāņem vērā Jūras plānojumā minētās Igaunijas intereses attiecībā uz Jūras plānojumu.

Ja tiek realizēts pilotprojekts, VVD atzīmē, ka tā rezultāti izmantojami foreļu akvakultūras projekta ietekmes uz vidi novērtējumā, tostarp monitoringa rezultāti jāizmanto kā ieejas dati, modelējot piesārņojuma pārnesi Rīgas līcī, kā arī slodžu, ko rada akvakultūra, aprēķināšanai.

Tāpat pilotprojekta realizēšanas gadījumā tā rezultāti izmantojami foreļu akvakultūras projekta ietekmes uz vidi novērtējumā, tostarp monitoringa rezultāti jāizmanto kā ieejas dati, modelējot piesārņojuma pārnesi Rīgas līcī, kā arī slodžu, ko rada akvakultūra, aprēķināšanai.

Savukārt gadījumā, ja novērtējumā tiek konstatēts, ka foreļu akvakultūras projekts negatīvi ietekmēs "Natura 2000" teritoriju, bet, neskatoties uz negatīvo ietekmi, foreļu akvakultūras projektu nepieciešams realizēt sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai ekonomisko interešu, apmierināšanai, jo ietekmes uz vidi novērtējuma procesā pierādījies, ka tas ir vienīgais risinājums, lai šo mērķi sasniegtu, - foreļu akvakultūras projektu atļauj realizēt, ja īpašos apstākļus atzīst Ministru kabinets.

Pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanas notiks sabiedriskā apspriešana, kurā iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības varēs sniegt priekšlikumus un iebildumus. Pēc ziņojuma un saņemto atzinumu izvērtēšanas VVD pieņems gala lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, nosacījumu izvirzīšanu vai atteikumu atļaut projekta īstenošanu.

VVD norāda, ka dienests ar 2024. gada 29. februāra ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu piemēroja ietekmes uz vidi novērtējuma un ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" novērtējuma procedūru "Riga Bay Aquaculture" iecerētajai Rojas un Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošanai.

Dienests no 2025. gada 10. oktobra līdz 2025. gada 5. novembrim rīkoja sākotnējās apspriešanas, kurās sanāksmju dalībnieki tika iepazīstināti ar "Riga Bay Aquaculture" Rīgas jūras līča rietumu piekrastē iecerēto foreļu akvakultūras projektu.

LETA jau ziņoja, ka "Riga Bay Aquaculture" desmit gadu laikā Rīgas jūras līča rietumu piekrastē iecerētā foreļu akvakultūras projektā, piesaistot ārvalstu investīcijas, plāno ieguldīt vairāk nekā 45 miljonus eiro.

Uzņēmumā uzsvēra, ka "Riga Bay Aquaculture" interesēs ir sākotnēji pārliecināties par plānotās darbības ietekmes atbilstību vides aizsardzības prasībām un ilgtspējīgas saimniekošanas principiem, pirms tiek pieņemti lēmumi par pilna apjoma akvakultūras darbības sākšanu. Tādējādi pirms akvakultūras darbības sākšanas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā paredzēts īstenot pētījumu, lai iegūtu zinātniski pamatotus datus par plānotās darbības ietekmi uz vidi.

Savukārt pilna apjoma akvakultūras darbība ir pieļaujama tikai pēc pozitīva ietekmes uz vidi novērtējuma atzinuma saņemšanas un normatīvos noteikto atļauju un licenču izsniegšanas.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Pasaules Dabas fonda rīkotajā konferencē "Iespējamā misija: Ilgtspējīga Baltijas jūra" 20. februārī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode aicināja rūpīgi izvērtēt ieguvumus un zaudējumus videi no Rīgas jūras līcī iecerētās foreļu audzētavas.

Saeima pērn decembrī noraidīja Nacionālās apvienības (NA) rosinājumu apturēt "Riga Bay Aquaculture" iecerēto varavīksnes foreļu audzēšanu atklātā jūrā. NA pārstāvji dzirdējuši, ka šāda tipa sprostu akvakultūra būtiski palielinātu slāpekļa un fosfora piesārņojuma slodzi Rīgas jūras līcī.

Tāpat Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē deputāti decembra sākumā pauda bažas par iecerēto varavīksnes foreļu audzēšanas projektu Baltijas jūras Rīgas līča laukumos "Mērsrags" un "Roja".

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sandra Bērziņa arī pauda bažas par akvakultūras attīstības projekta ietekmi uz piekrastes pašvaldībām, kā arī Zilo karogu pludmalēm. Vienlaikus viņa norādīja, ka aktuāls ir jautājums, vai atklātie sprosti nepievilinās roņus un ūdensputnus.

2024. gada 13. augustā valdība nolēma noteikt divus jūras laukumus Rojas un Mērsraga piekrastē akvakultūras darbībai, kuru izmantošanas tiesības varēja iegūt konkursa kārtībā. Konkursa kārtībā tiesības ieguva pilnsabiedrība "RBA Musholm".

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "RBA Musholm" pilnsabiedrībā ietilpst "Riga Bay Aquaculture" un Dānijas uzņēmums "Musholm".

"Riga Bay Aquaculture" 2024. gadā ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta zaudējumus 7311 eiro apmērā. Uzņēmums reģistrēts 2023. gadā, un tā pamatkapitāls ir 35 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieki ir Dānijas "Musholm" (51%) un "Sudrablīnis Holdings" (49%), kurā attiecīgi 40% pieder Aivaram Līnim, 30% - Edgaram Līnim un 30% - Artūram Līnim.