Kokmateriālu tirgotājs: Pēkšņa atteikšanās no ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem radītu risku investīciju videi Latvijā

Rīga, 19. febr., LETA. Pēkšņa atteikšanās no ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) būtu pretrunā tiesiskās paļāvības principam un radītu risku investīciju videi Latvijā, aģentūrai LETA pauda kokmateriālu tirgotāja SIA "Aca Timber" pārstāvji.

2025. gadā "Aca Timber" īpašnieki iegādājās SIA "Metsa Forest Latvia", kuras būtiska aktīvu daļa bija spēkā esoši ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ar LVM.

Darījums tika pabeigts 2025. gada 2. jūnijā pēc tam, kad Konkurences padome (KP) bija devusi atļauju apvienošanās darījumam. Uzņēmumā atzīmē, ka ne apvienošanās izvērtēšanas procesā, ne pēc tam "Aca Timber" nesaņēma iebildumus vai norādes par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu tiesiskumu vai iespējamu neatbilstību konkurences regulējumam.

"Aca Timber" valdes priekšsēdētājs Armands Apfelbaums uzsver, ka jautājumi par konkurences tiesību piemērošanu ir risināmi tiesiskā un caurskatāmā procesā.

Apfelbaums atzīmē, ka 2025. gadā "Aca Timber" iegādājās uzņēmumu, paļaujoties uz stabilu, prognozējamu un tiesisku uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā arī uz spēkā esošo līgumu saistību ievērošanu, īpaši no valsts, tostarp valsts kapitālsabiedrību, puses.

Viņš norāda, ka "Aca Timber" vērsusies Ārvalstu investoru padomē Latvijā, lai nodrošinātu situācijas izvērtējumu investīciju aizsardzības aspektā.

"Aca Timber" uzsver, ka investīcijas tika veiktas, balstoties uz spēkā esošiem, tiesiski noslēgtiem līgumiem un uz kompetentās iestādes sniegto atļauju darījumam. Tādējādi kompānija un tās investori paļāvās uz valsts institūciju lēmumu stabilitāti un paredzamību, kas ir viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem.

Kompānijā skaidro, ka tiesiskās paļāvības princips paredz, ka uzņēmumiem un investoriem ir tiesības paļauties uz valsts iestāžu lēmumu tiesiskumu un konsekvenci, īpaši gadījumos, kad, pamatojoties uz šiem lēmumiem, tiek veiktas būtiskas investīcijas un uzņemtas ilgtermiņa saistības. Savukārt pēkšņa atteikšanās no iepriekš skaidri akceptēta tiesiskā regulējuma radītu nopietnus riskus uzņēmējdarbības videi un ārvalstu investoru uzticībai Latvijai.

"Aca Timber" norāda, ka saskaņā ar Civillikumu tiesiski noslēgti līgumi ir jāpilda. Ja valsts vai valsts kapitālsabiedrība vienpusēji atteiktos no spēkā esošām saistībām bez skaidra tiesiska pamata, tas radītu ne tikai būtiskus finansiālus zaudējumus, bet arī reputācijas risku Latvijai kā drošai un prognozējamai investīciju jurisdikcijai.

LETA jau ziņoja, ka LVM, ņemot vērā KP viedokli un norādes par brīvas un godīgas konkurences koksnes tirgū nodrošināšanu, ir vērsusies Rīgas pilsētas tiesā ar prasības pieteikumu par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, vienlaikus lūdzot tiesu apturēt to darbību līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas nolēmums.

2025. gada 19. decembrī notika KP un LVM tikšanās, savukārt 2026. gada 9. janvārī LVM saņēma KP vēstuli, kurā pausts viedoklis par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu radītajiem konkurences tiesību riskiem.

LVM skaidroja, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumu priekšvēsture ir saistīta ar periodu ilgi pirms LVM dibināšanas un šo līgumu pirmsākumi nav saistāmi ar uzņēmuma izveides procesu un darbību.

2025. gada septembra beigās TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz KP vērtējumu, vēstīja, ka LVM ilgtermiņa līgumi neatbilst konkurences neitralitātes regulējumam. Vēsturiskās vienošanās parakstītas pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, un to mērķis savulaik bijis nodrošināt zināmu stabilitāti ar koksnes pirmapstrādi saistītiem valsts uzņēmumiem privatizācijas procesā. Līgumus ar garajiem termiņiem pārņēma LVM, taču tos neizbeidza, jo atbilstoši tiesas lēmumam tā darīt nedrīkstēja.

LVM daļu ekskluzīvo līgumu no 2013. gada pārveidoja. Daļa vienošanos nav mainīta un tās ir spēkā vēl uz vairākām desmitgadēm, viens līgums pat līdz 2096. gadam. Vienošanās turpina atsevišķiem tirgus dalībniekiem sniegt īpašas tiesības iegādāties apaļos kokmateriālus, apejot valsts kapitālsabiedrības izsoles. Savukārt garantētie kokmateriāli, kurus LVM piegādā līgumu partneriem, nav pieejami to konkurentiem.

Pēc divu gadu izpētes KP secināja, ka šo līgumu izpildei ir negatīva ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū. Šobrīd atsevišķi uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa līgumi, ir atšķirīgā situācijā, viņiem tiek dotas priekšrocības no valsts uzņēmuma puses attiecībā pret citiem, kuriem ir jāpiedalās izsolēs, savstarpēji jākonkurē par zāģbaļķiem un kokmateriāliem, pauda KP.

KP pētījusi LVM darījumus ar kompānijām, kurām ir spēkā ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. To vidū ir vairāki uzņēmumi, kas ietilpst "Pata" grupā - "Pata Saldus", "Pata Strenči", "Pata Jēkabpils". Priekšrocības guvis arī "Pata Strenči" meitasuzņēmums SIA "Berivs", kā arī SIA "Krebsar", SIA "Jēkabpils kokapstrāde" un SIA "Metsa Forest Latvia". No 2020. līdz 2024. gadam līgumpartneriem tikuši realizēti vairāk nekā divi miljoni kubikmetru apaļo kokmateriālu par vairāk nekā 202 miljoniem eiro.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Aca Timber" 2024. gadā strādāja ar 62,719 miljonu eiro apgrozījumu un 298 037 eiro peļņu.

Kompānija ir reģistrēta 2009. gadā, un tās pamatkapitāls ir divi miljoni eiro. Kompānija vienādās daļās pieder Vācijas "Claus Rodenberg Waldkontor Gmbh", Zviedrijas "Virke Impex" un Apfelbaumam.