Rīga, 10. febr., LETA. Augļu un ogu dārzus šajā ziemā apdraud nesasalusi zeme zem sniega kārtas, grauzēju bojājumi, sakņu kakla izžūšana, kā arī jauniem dzinumiem pastāv nosalšanas risks, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).
LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils skaidro, ka 2025. gada beigās izveidojusies pastāvīga sniega sega, kas, papildinoties, sasniedza 15-30 centimetrus.
Narvils atzīmē, ka sniegs ir labs siltuma izolators un, tā kā tas uzsniga uz nesasalušas augsnes, sakņu sistēmas divgadīgajiem un daudzgadīgajiem augiem turpina funkcionēt, tērējot asimilētās barības vielas, kam ziemā nevajadzētu notikt.
Viņš piebilst, ka šo augu bojāejas risku var mazināt, sniega segu ap kokiem un krūmiem piemīdot vai piebraukājot ar tehniku - tad augsne sasals un sakņu sistēma piespiedu kārtā dosies tai tik vajadzīgajā ziemas miega periodā.
Tāpat LLKC kā risku uzsver koku un krūmu sakņu kakla izžūšanu, ko arī var mazināt ar sniega segas piemīdīšanu vai piebraukāšanu.
Centrā informē, ka jaunus augļu kokus apdraud grauzēji, jo irdens sniegs tiem netraucē piekļūšanu pie koku mizām.
LLKC norāda, ka paaugstināts augļu koku un krūmu virszemes daļu bojājumu risks šajā ziemā ir jaunstādītajiem augiem, kurus var glābt tikai pilnīga augu nosegšana ar ziemas agrotīklu, tomēr lielās platībās tas nav iespējams - tajās pastāv izsalšanas risks.
Centrā prognozē, ka pirmie apsals pagājušā gada dzinumi, kuri izauguši garāki par 50 centimetriem un nav paspējuši nobriest.
LLKC uzsver, ka bojāejas riska grupā ir arī iepriekšējā gadā pārbagātīgi ražojušie augļu koki, galvenokārt hibrīdās plūmes, mājas plūmes, saldie ķirši, mazāk bumbieres un ābeles.
Tāpat riska grupā ir dažādu lapu un zaru slimību novājinātie augi. Priekšlaicīgi zaudētās lapas neļauj kokiem un krūmiem uzkrāt pietiekami barības vielu veiksmīgai pārziemošanai stiprā salā.
Centrā informē, ka pirms pavasara spriest par konkrētu postījumu apjomu nav iespējams.
LLKC darbojas kopš 1991. gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijā. Tā mērķis ir veicināt lauku labklājību, nodrošinot klientiem pieejamību zināšanām, konsultācijām un citiem ar nozari saistītiem pakalpojumiem.
LLKC pamatkapitāls ir 1 139 326 eiro, un tā īpašnieki ir Zemkopības ministrija (99,32%) un Latvijas Zemnieku federācija (0,68%). LLKC 2024. gadā strādāja ar 15,69 miljonu eiro apgrozījumu un 20 958 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.
LLKC: Bargā ziema apdraud augļu un ogu dārzus
LETA 10.02.2026
"Conexus" biometāna ievades punktu "Rēzekne" par 1,9 miljoniem eiro projektēs un būvē "Intra-GT"
LETA 02.07.2026
Rīga, 2. jūl., LETA. Vienotās gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") biometāna ievades punkta "Rēzekne" projektēšanas un būvniecības darbus par 1,9 miljoniem eiro veiks SIA "Intra-GT", aģentūru LETA inf
...
"Kool Latvija" ieguldījusi 300 000 eiro Gulbenes degvielas uzpildes stacijas rekonstrukcijā
LETA 02.07.2026
Rīga, 2. jūl., LETA. Degvielas tirgotājs SIA "Kool Latvija" ieguldījis aptuveni 300 000 eiro Gulbenes degvielas uzpildes stacijas rekonstrukcijā Miera ielā 15A, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Uzņēmumā norāda, ka rekonstruētā degvielas uzpildes st
...
"Madonas siltuma" siltumenerģijas tarifs no augusta pieaugs par 10,7%
LETA 02.07.2026
Rīga, 2. jūl., LETA. SIA "Madonas siltums" siltumenerģijas tarifs no 1. augusta pieaugs par 10,7% - līdz 76,53 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publiskotais lēmums oficiālajā izdevumā "Latvija
...