Pagaidām neatklāj, cik valstij izmaksātu tās līdzdalība koncertzāles "Gors" pārvaldībā

Rīga, 5. febr., LETA. Kultūras ministrija (KM) pagaidām neatklāj, cik valstij izmaksātu tās līdzdalība Latgales reģionālās koncertzāles "Gors" pārvaldībā.

KM pagājušajā nedēļā valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par iespējamiem risinājumiem koncertzāles "Gors" darbības stabilizēšanai. Ziņojumā piedāvāti divi varianti - saglabāt līdzšinējo pārvaldības modeli vai arī paredzēt valsts iesaisti koncertzāles pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību.

Ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tas satur Rēzeknes pašvaldības veiktā audita datus par koncertzāles darbību, aģentūrai LETA skaidroja ministrijā. Vienlaikus Ministru kabineta protokollēmuma projekts liecina, ka valdība varētu atbalstīt otro risinājumu - līdz mēneša beigām turpināt sarunas par koncertzāles nodošanu valsts īpašumā un valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā SIA "Austrumlatvijas koncertzāle", nodrošinot valstij izšķirošu ietekmi, ja pašvaldība pieņēmusi nepieciešamos lēmumus.

Ja valdība atbalstīs šo scenāriju, Finanšu ministrijai būs jārod papildu finansējums tā īstenošanai. KM jau paudusi gatavību iemaksāt 75% no pamatkapitāla, lai valstij būtu izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā. Vienlaikus ministrijā pagaidām neatklāj iespējamās izmaksas, norādot, ka tās būs zināmas pēc valdības lēmuma.

Jau ziņots, ka februārī domes sēdē pašvaldība plānojusi izskatīt gan ministrijas, gan pašvaldības piedāvātos risinājumus par "Gora" turpmāko darbu.

"Jautājuma izskatīšanas un virzības temps pašlaik ir atkarīgs no KM pamatojuma savam izteiktajam priekšlikumam," norādīja pašvaldībā, kad KM bija piedāvājusi tikai vienu iespējamo risinājumu, proti, iepriekšminēto otro variantu.

Savukārt piektdien pašvaldība jau otro reizi atcēla darba grupas sēdi par "Gora" nākotni. Darba grupas vadītāja, domes deputāte Karīna Bartkeviča ("Kopā Latvijai"/LPV) aģentūrai LETA komentārus par atcelšanas iemesliem nesniedza.

Savukārt domes priekšsēdētāja padomniece Nataļja Jupatova sacīja, ka liela daļa darba grupas locekļu nevarēja piedalīties sēdē veselības stāvokļa dēļ, tāpēc sēde atcelta.

Iepriekšējās sēdes atcelšanu pašvaldība pamatoja ar budžeta pieņemšanu plānotās sēdes norises dienā.

Pēc "Austrumlatvijas koncertzāles" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība paziņoja, ka izvērtē iespēju "Goru" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu. Rēzeknes mērs iepriekš medijiem apgalvoja, ka tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar "Austrumlatvijas koncertzāli" vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi.

Pagājušā gada 30. decembrī pašvaldība arī nolēma atlaist "Gora" vadītāju Diānu Zirniņu. Pašvaldībā apgalvo, ka gan pašvaldībai, gan pašam uzņēmumam pašreizējos finanšu apstākļos uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai nepieciešama vadības pieeja ar izteiktāku fokusu uz finanšu kontroli, budžeta plānošanu, risku vadību un uz biznesa analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, "tādējādi nodrošinot "Gora" pastāvēšanu ilgtermiņā, pasākumu augstu māksliniecisko kvalitāti un kultūras pakalpojumu pieejamību Rēzeknes iedzīvotājiem un viesiem".

Savukārt valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.

Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.