NKP aicina vērtēt Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldību

Rīga, 9. janv., LETA. Nacionālā kultūras padome (NKP) aicina Rēzeknes pašvaldību iesaistīt Kultūras ministrijas (KM) un nozares ekspertus Latgales vēstniecības "Gors" turpmākās pārvaldības un attīstības diskusijās, uzsverot koncertzāles stratēģisko nozīmi Latgales reģionā un valsts kultūrpolitikas kontekstā, aģentūru LETA informēja NKP.

Vēstulē, kas adresēta Ministru kabinetam, Saeimai, KM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Rēzeknes pašvaldībai un Latvijas Pašvaldību savienībai, padome norāda, ka Latgales vēstniecība "Gors" ir valstiski nozīmīgs kultūras objekts, kas nodrošina profesionālās mākslas pieejamību, latviskās un latgaliskās kultūras saglabāšanu, starptautisko atpazīstamību un sabiedrības saliedētību Latgalē, un tā loma nav reducējama uz vietēja līmeņa saimnieciskiem jautājumiem.

NKP aicina Rēzeknes pašvaldību diskusijās par SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" pārvaldību un attīstību iesaistīt KM un Latvijas Mūzikas padomes ekspertus, lai izstrādātu ilgtspējīgu, caurspīdīgu un valsts kultūrpolitikas mērķiem atbilstošu attīstības modeli.

Padome vērš uzmanību uz Pašvaldību likuma normām, kas nosaka pašvaldību pienākumu nodrošināt kultūras piedāvājumu un piedalīties valsts un nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras uzturēšanā, un aicina VARAM izvērtēt Rēzeknes pašvaldības rīcību šo normu izpildē.

Tāpat NKP aicina VARAM izvērtēt pārmaiņu vadības procesa SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" tiesiskumu, tostarp lēmumu par direktores Diānas Zirniņas atstādināšanu no amata, dokumentu un informācijas nesniegšanu vai sniegšanas novilcināšanu, kā arī lēmumu atbilstību normatīvajam regulējumam un labas pārvaldības principiem.

Padome aicina likumdevēju un Ministru kabinetu izvērtēt nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu stratēģiski nozīmīgu kultūras objektu aizsardzību no īstermiņa politisku vai fiskālu lēmumu ietekmes, uzsverot šādas rīcības nozīmi valsts kultūras drošības un reģionālās attīstības kontekstā.

NKP norāda, ka pēdējo notikumu kopums rada bažas par riskiem Satversmē noteiktajiem nacionālas valsts principiem, un aicina iesaistītās institūcijas uz starpinstitucionālu dialogu, lai nodrošinātu Latvijas kultūrtelpas ilgtspēju un stratēģiski nozīmīgu kultūras institūciju aizsardzību ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka pēc veiktā "Austrumlatvijas koncertzāles" funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.

Rēzeknes mērs iepriekš medijiem apgalvoja, ka tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar "Austrumlatvijas koncertzāli" vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi. Variants par "Gora" nodošanu nomā privātajam operatoram vairs netiekot skatīts.

Taču pašvaldība esot gatava runāta arī ar KM par "Gora" nodošanu valstij. Bartaševičs uzskata, ka pareizi būtu valstij pārņemt objektu īpašumā. "Rēzeknes pilsēta ir gatava maksāt kredītus," apgalvoja mērs, precīzi nenosaucot, kāds ir atlikušais maksājumu apjoms, minot, ka tas varētu būt trīs līdz četri miljoni eiro.

"Tas nav mūsu mērķis nodot valstij, bet tas ir mūsu piedāvājums, ja viņi uzskata, ka mēs kā pašvaldība nevaram nodrošināt ar pareizu saturu vai pareizu apsaimniekošanu," sacīja Bartaševičs.

2025. gada izskaņā valdība nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.

Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.
Raksta pirmavots