Darba grupa vairs neizskata variantu par "Gora" nodošanu privātajam uzņēmumam

Rīga, 23. dec., LETA. Darba grupa, kas izvērtē Latgales vēstniecības "Gors" darbu, vairs neizskata variantu par koncertzāles nodošanu privātajam uzņēmumam, otrdien preses konferencē sacīja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV).

Viņš apgalvoja, ka pašlaik tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi. Variants par "Gora" nodošanu nomā privātajam operatoram vairs netiekot skatīts.

Plānots, ka darba grupa darbu paveiks līdz gada beigām.

Taču pašvaldība esot gatava runāta arī ar Kultūras ministriju (KM) par "Gora" nodošanu valstij.

Jau ziņots, ka valdība pirmdienas sēdē nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.

Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.

Pēc "Austrumlatvijas koncertzāle" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.

Vietvara uzsver, ka pašvaldība "Goram" katru gadu piešķir dotāciju no sava budžeta, "pretī sagaidot gan kvalitāti, gan pašas iestādes darbu, kas vērsts uz dotācijas samazināšanu un ieņēmumu palielināšanos". Audits esot skaidri iezīmējis problēmas iestādes darbā.

Ņemot vērā tā rezultātus un ieteikumus, pašvaldība sadarbībā ar "Austrumlatvijas koncertzāli" un Rēzeknes Kultūras un tūrisma centru sākusi strādāt pie iespējamiem darba modeļiem, "kas nodrošinātu iestādes ilgtspēju un mazinātu atkarību no pašvaldības dotācijas".

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, kāds pārvaldības un darbības formāts "Goram" spēs nodrošināt lielāku efektivitāti, caurspīdīgumu un būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Tiek izvērtēts gan pašreizējais kapitālsabiedrības modelis, gan alternatīvas - iestādes vai cita pārvaldības forma, skaidroja pašvaldībā.

Pēc šī paziņojuma Latvijas Mūzikas padomē aģentūrai LETA uzsvēra, ka tā vēlas iesaistīties diskusijā par "Gora" nākotni. Turklāt padome uzskata, ka koncertzāle līdz šim spējusi piedāvāt augstvērtīgi kvalitatīvu māksliniecisko programmu, pilnvērtīgi izmantojot tās akustiskos risinājumus.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis viedokli, ka šī koncertzāle ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs un tam ir jāpaliek publiskā pārvaldībā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.