papildināta - Valdība pilnvaro KM, VARAM un EM veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par "Gora" pārvaldības risinājumiem

(Papildināts virsraksts un 1. rindkopa.)

Rīga, 22. dec., LETA. Valdība pirmdienas sēdē nolēma pilnvarot Kultūras ministriju (KM) sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes pašvaldības domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.

Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.

Jau rakstīts, ka pēc SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Vietvara uzsver, ka pašvaldība "Goram" katru gadu piešķir dotāciju no sava budžeta, "pretī sagaidot gan kvalitāti, gan pašas iestādes darbu, kas vērsts uz dotācijas samazināšanu un ieņēmumu palielināšanos". Audits esot skaidri iezīmējis problēmas iestādes darbā.

Ņemot vērā tā rezultātus un ieteikumus, pašvaldība sadarbībā ar "Austrumlatvijas koncertzāli" un Rēzeknes Kultūras un tūrisma centru sākusi strādāt pie iespējamiem darba modeļiem, "kas nodrošinātu iestādes ilgtspēju un mazinātu atkarību no pašvaldības dotācijas".

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, kāds pārvaldības un darbības formāts "Goram" spēs nodrošināt lielāku efektivitāti, caurspīdīgumu un būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Tiek izvērtēts gan pašreizējais kapitālsabiedrības modelis, gan alternatīvas - iestādes vai cita pārvaldības forma, skaidroja pašvaldībā.

Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV), komentējot situāciju ar kultūras piedāvājumu Rēzeknē, sacīja, ka netiek izslēgta arī iespēja "Gora" telpas iznomāt, lai pasākumus koncertzālē rīkotu privātais uzņēmums.

Pēc šī paziņojuma Latvijas Mūzikas padomē aģentūrai LETA uzsvēra, ka tā vēlas iesaistīties diskusijā par "Gora" nākotni. Turklāt padome uzskata, ka koncertzāle līdz šim spējusi piedāvāt augstvērtīgi kvalitatīvu māksliniecisko programmu, pilnvērtīgi izmantojot tās akustiskos risinājumus.

Padomes ieskatā "Gors", kam ir nozīmīga loma reģionālajā kontekstā, ir neatņemama un stratēģiska reģionālo koncertzāļu tīkla sastāvdaļa. Koncertzāles izveidē ir ieguldīti publiskā sektora finansiālie līdzekļi, un padome atgādina, ka koncertzāles darbībai ik gadu tiek piešķirts valsts budžeta finansējums no VKKF, kas domāts profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai reģionā.

"Gora" izveidē valsts investējusi 8,3 miljonus eiro, nodrošinot arī turpmāku investīciju ieplūšanu VKKF mērķprogrammā daudzpusīgas profesionālās mākslas nodrošināšanai.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādījusi, ka KM ir vērsusies Rēzeknes pašvaldībā, aicinot iekļaut tās un Mūzikas padomes pārstāvjus jebkāda koncertzāles pārvaldības tālākā scenārija izstrādē. Ministre atzina, ka nekāda atbilde no pašvaldības līdz šim nav saņemta. "Mēs noteikti turpināsim saziņu, jo svētku laikā šādā steigā pieņemt lēmumu par tik stratēģisku vietu mūsu kultūrtelpā nedrīkst," uzsvēra ministre.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis viedokli, ka šī koncertzāle ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs un tam ir jāpaliek publiskā pārvaldībā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.