Rīga, 22. dec., LETA. Jautājumu par Rēzeknes koncertzāles "Gors" nākotni plānots aktualizēt valdības līmenī.
Kultūras ministre Agnese Lāce (P) Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" skaidroja, ka Kultūras ministrija (KM) ir vērsusies Rēzeknes pašvaldībā, aicinot iekļaut tās un Mūzikas padomes pārstāvjus jebkāda koncertzāles pārvaldības tālākā scenārija izstrādē.
Ministre atzina, ka nekāda atbilde no pašvaldības līdz šim nav saņemta. "Mēs noteikti turpināsim saziņu, jo svētku laikā šādā steigā pieņemt lēmumu par tik stratēģisku vietu mūsu kultūrtelpā nedrīkst," uzsvēra ministre.
Tāpat pēc sarunām ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Finanšu ministriju KM virza valdībā lēmumprojektu ar aicinājumu pilnvarot KM un VARAM iesaistīties turpmākā dialogā ar pašvaldību par koncertzāles potenciālo pārvaldību un, ja nepieciešams, arī valsts iesaisti tajā.
Pašvaldības dotācija koncertzālei gadā ir 38% no visiem ieņēmumiem, kas ir apmēram 700 000 eiro, savukārt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) tieša dotācija ir 240 000 eiro. Caur dažādām norisēm tā saņem vēl papildu finansējumu, skaidroja ministre.
Vaicāta, vai pašvaldības un valsts dotāciju sadalījumu var mainīt, ministre uzsvēra, ka to vajag pārrunāt visām iesaistītajām pusēm. "Taču tas, ka valsts šobrīd faktiski nav iesaistīta šajās sarunās, mums liedz to piedāvāt," viņa sacīja.
Ministre uzsvēra, ka tieši tāpēc šobrīd vajadzīga vēl proaktīvāka rīcība, tostarp KM un VARAM pilnvarošana valdības līmenī dalībai tālākās sarunās.
Jau rakstīts, ka pēc SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Vietvara uzsver, ka pašvaldība "Goram" katru gadu piešķir dotāciju no sava budžeta, "pretī sagaidot gan kvalitāti, gan pašas iestādes darbu, kas vērsts uz dotācijas samazināšanu un ieņēmumu palielināšanos". Audits esot skaidri iezīmējis problēmas iestādes darbā.
Ņemot vērā tā rezultātus un ieteikumus, pašvaldība sadarbībā ar "Austrumlatvijas koncertzāli" un Rēzeknes Kultūras un tūrisma centru sākusi strādāt pie iespējamiem darba modeļiem, "kas nodrošinātu iestādes ilgtspēju un mazinātu atkarību no pašvaldības dotācijas".
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, kāds pārvaldības un darbības formāts "Goram" spēs nodrošināt lielāku efektivitāti, caurspīdīgumu un būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Tiek izvērtēts gan pašreizējais kapitālsabiedrības modelis, gan alternatīvas - iestādes vai cita pārvaldības forma, skaidroja pašvaldībā.
Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV), komentējot situāciju ar kultūras piedāvājumu Rēzeknē, sacīja, ka netiek izslēgta arī iespēja "Gora" telpas iznomāt, lai pasākumus koncertzālē rīkotu privātais uzņēmums.
Pēc šī paziņojuma Latvijas Mūzikas padomē aģentūrai LETA uzsvēra, ka tā vēlas iesaistīties diskusijā par "Gora" nākotni. Turklāt padome uzskata, ka koncertzāle līdz šim spējusi piedāvāt augstvērtīgi kvalitatīvu māksliniecisko programmu, pilnvērtīgi izmantojot tās akustiskos risinājumus.
Padomes ieskatā "Gors", kam ir nozīmīga loma reģionālajā kontekstā, ir neatņemama un stratēģiska reģionālo koncertzāļu tīkla sastāvdaļa. Koncertzāles izveidē ir ieguldīti publiskā sektora finansiālie līdzekļi, un padome atgādina, ka koncertzāles darbībai ik gadu tiek piešķirts valsts budžeta finansējums no VKKF, kas domāts profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai reģionā.
"Gora" izveidē valsts investējusi 8,3 miljonus eiro, nodrošinot arī turpmāku investīciju ieplūšanu VKKF mērķprogrammā daudzpusīgas profesionālās mākslas nodrošināšanai.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis viedokli, ka šī koncertzāle ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs un tam ir jāpaliek publiskā pārvaldībā.
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.
Jautājumu par koncertzāles "Gors" nākotni aktualizēs valdības līmenī
LETA 22.12.2025
Gaļas pārstrādātāja "Forevers" apgrozījums pērn pieaudzis par 1,4%
LETA 31.07.2026
Rīga, 31. jūl., LETA. Gaļas pārstrādātājs SIA "Forevers" pagājušajā gadā strādāja ar 78,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saglabājās iepriekšējā gada līmenī un bija 7,9 miljoni eiro, aģentūru
...
"MikroTik" apgrozījums pērn pieaudzis par 5,5%
LETA 31.07.2026
Rīga, 31. jūl., LETA. Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Mikrotīkls", kas darbojas ar zīmolu "MikroTik", pagājušajā gadā strādāja ar 344,566 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa saruka 2,7 reizes un bija
...
Ādažos no septembra par 7,7% pieaugs ūdenssaimniecības tarifi
LETA 31.07.2026
Rīga, 31. jūl., LETA. SIA "Ādažu ūdens" ūdenssaimniecības tarifi no 1. septembra būs 3,77 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir par 7,7% vairāk nekā pašreiz, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lē
...