CSP saņēmusi trīs pieteikumus datu izmantošanai cenu monitoringa rīka veidošanai

Rīga, 4. dec., LETA. Līdz šim brīdim Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir saņēmusi trīs pieteikumus no komersantiem, kuri izteikuši vēlmi saņemt datus cenu monitoringa rīka veidošanai, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Šobrīd CSP ir saņēmusi pieteikumus no SIA "Lēta pārtika", "Cenu depo", un top vēl jauns salīdzināšanas rīks. Komersantiem, kuri plāno izstrādāt šādus rīkus un saņemt datus, jāsūta oficiāls pieprasījums CSP.

Ceturtdien norisinājās EM pārstāvju, mazumtirgotāju un cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāju tikšanās, kuras laikā tika apzināta aktuālā situācija attiecībā uz pārtikas cenu datu apmaiņas nodrošināšanu starp tirgotājiem, CSP un cenu salīdzināšanas rīku izstrādātājiem. Tāpat rīku izstrādātāji informēja ministriju par progresu saistībā ar CSP datu integrēšanu un atspoguļošanu cenu salīdzināšanas rīkos.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka veikalos ir novērojama cenu atšķirība - veikali, kuri ir ieviesuši pārtikas zemo cenu grozu, parāda aptuveni 20 eiro atšķirību līdzīgos pirkumos. Ieviestās izmaiņas ļauj caurskatāmāk analizēt cenu datus un veido lielāku konkurenci veikalu starpā.

EM atzīmē, ka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolas studentu izveidotais uzņēmums "Lēta pārtika" šobrīd ir vienīgais, kas ir sācis reālu darbu ar datu integrēšanu cenu salīdzināšanas rīkā. Šā gada sākumā studenti EM prezentēja ideju par izstrādāto risinājumu pārtikas cenu monitoringam.

"Lēta Pārtika" valdes locekle Nikola Skuja min, ka rīku izlēma veidot 2024. gada vasarā, lai palīdzētu sabiedrībai cīņā ar inflāciju. Ir pārtikas produkti, kuriem cenas ir pieaugušas vairākas reizes gadā, tāpēc tika izstrādāts tehnisks risinājums, lai iedzīvotāji varētu ietaupīt un labāk plānot savu pirkumu grozu. CSP datu integrācija veicina caurspīdību tirgū un dod iespēju veiksmīgāk automatizēt kvalitatīvākus un plašākus datus.

Šobrīd cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji veic darbu, lai CSP datus integrētu automatizētā sistēmā. Plānots, ka šo datu apstrāde pilnībā efektīvi varētu funkcionēt decembra vidū. Kā atzīst "Lēta Pārtika" izstrādātāji, apstrādes process varētu aizņemt līdz divām stundām, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem aktuālos konkrētās dienas datus nodrošinās ap plkst. 9.

EM norāda, ka tikšanās laikā ar mazumtirgotājiem tika pārrunāta datu sniegšana CSP, lai tā noritētu pēc iespējas efektīvāk un precīzāk, kas atvieglotu cenu salīdzināšanas rīku automātisku darbību.

Tāpat valdība ir atbalstījusi no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam īstenot pilotprojektu maizes, svaiga piena, svaigas atdzesētas mājputnu gaļas un mājputnu svaigu olu piegādēm piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā. Tikšanās laikā mazumtirgotāji ir izteikuši apņemšanos PVN samazināšanu tieši attiecināt uz pārtikas produktu cenām veikalos, taču tie aicināja monitorēt arī ražotāju pārdošanas cenas, kas var ietekmēt gala cenu pircējiem. Pārtikas cenu salīdzināšanas rīki ļauj pārskatāmāk identificēt cenu izmaiņas ilgākā laika posmā, tai skaitā arī pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas.

Jau ziņots, ka pārtikas cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji no 1. decembra varēs saņemt datus no CSP.

Statistikas pārvalde 1. decembrī sāka saņemt datus no lielākajiem pārtikas preču mazumtirgotājiem Latvijā - SIA "Rimi Latvia", SIA "Maxima Latvija" un SIA "Lidl Latvija", kalpojot kā starpposms cenu salīdzināšanas rīku izstrādē. Projekta mērķis ir sniegt iespēju patērētājiem salīdzināt cenas bieži lietotiem pārtikas produktiem, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai, un pieņemt informētus pirkuma lēmumus.

Šo jauno uzdevumu CSP pildīs atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam un Ministru kabineta noteikumiem "Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam".

CSP decembrī atbilstoši regulējumam sāks saņemt arī tā sauktos skeneru datus, lai nākotnē tos varētu iekļaut metodoloģijā patēriņa cenu izmaiņu salīdzināšanai.

Turpmāk CSP no mazumtirdzniecības tīkliem saņems divu veidu datus - no šā gada 1. decembra statistikas pārvalde ik dienu saņems operatīvos datus par pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm. Tos veikalu tīkli sniegs CSP katru dienu līdz plkst. 8, izmantojot drošu datu apmaiņas kanālu, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā CSP no mazumtirgotājiem saņems datus par iepriekšējās nedēļas elektroniskajiem darījumiem jeb skeneru datiem, proti, pirmo reizi CSP datus saņem 8. decembrī par elektroniskajiem darījumiem nedēļā no 1. decembra līdz 7. decembrim. Arī tos sniegs, izmantojot drošu datu apmaiņas kanālu.

Mazumtirgotājiem katru dienu būs jāsniedz CSP dati par pamata pārtikas precēm - to nosaukumu, svītrkoda numuru, cenu, atlaides cenu un cenu lojalitātes klientiem, kā arī atlaides periodu. Tāpat būs jānorāda preces daudzums un mērvienība, tirgotāja nosaukums, veikala tips un adreses, kur prece pieejama. Papildus būs jāsniedz informācija par preces ražotāju un ražotājvalsti.

Dati katru dienu būs jāsniedz par baltmaizi, rupjmaizi, saldskābmaizi, pasterizēto pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, kefīru, paniņām, sīpoliem, burkāniem, ķiplokiem, bietēm, tomātiem, gurķiem, galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, lapu salātiem, ķirbjiem, kabačiem, kartupeļiem, āboliem, bumbieriem, zemenēm, dzērvenēm, brūklenēm, krūmmellenēm, jāņogām, upenēm, avenēm, cūkgaļu, malto cūkgaļu, mājputnu gaļu, malto mājputnu gaļu, liellopu gaļu, teļa gaļu, aitu gaļu, svaigām un atdzesētām jūras un saldūdens zivīm, kviešu miltiem, pilngraudu miltiem, griķiem, vistu olām, olīveļļu, rapšu eļļu, kā arī par saulespuķu eļļu.

Šogad 27. maijā Valainis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa un citi partneri parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Ekonomikas ministrijas izvirzītais mērķis bija panākt 20% samazinājumu nepieciešamākajām pārtikas preču grupām, kā arī panākt Latvijas pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu veikalos.

Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.

Tostarp zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā jānodrošina vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti jāmaina pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas. Zemo cenu pārtikas grozus lielākie tirgotāji ieviesa šogad jūnijā.

Savukārt šogad 12. augustā valdība nolēma, ka atsevišķiem mazumtirgotājiem būs jāiesniedz informācija CSP patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču monitoringam.

Regulējums paredz pienākumu, pēc CSP pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, iesniegt datus CSP. Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt CSP, taču tas nav noteikts kā pienākums.

"Firmas.lv" dati liecina, ka pagājušajā finanšu gadā vairāk nekā 400 miljonu eiro apgrozījums bija "Rimi Latvia" - 1,126 miljardi eiro, "Maxima Latvija" - 1,102 miljardi eiro un "Lidl Latvija" - 460,87 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri, pēc CSP datiem, palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%. Tostarp pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā palielinājās par 0,5%, bet gada laikā - par 5,6%.