Valdība noraidījusi sankciju izņēmuma piemērošanu "Riga fertilizer terminal"; ideju aizstāv ZZS

Rīga, 20. nov., LETA. Valdība augustā slēgtā sēdē diskutējusi par sankciju izņēmuma piemērošanu SIA "Riga fertilizer terminal" (RFT) un tā darba atjaunošanu, vēsta žurnāls "Ir".

Lai gan valdība nedeva lēmumam zaļo gaismu, divi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji - ekonomikas ministrs Viktors Valainis un zemkopības ministrs Armands Krauze - aizstāvēja termināļa darba atsākšanu, vēsta žurnāls.

"Ir" noskaidrojis, ka jau februārī RFT vērsies pie sankciju ievērošanas uzrauga - Finanšu izlūkošanas dienesta - ar lūgumu ļaut tam atsākt darbību.

Lai tas varētu notikt, kaut arī viens no uzņēmuma īpašniekiem, Krievijas pilsonis Dmitrijs Mazepins joprojām ir pakļauts sankcijām, RFT ierosināja izveidot tā saukto ugunsmūri, ļaujot atbrīvot uzņēmuma līdzekļus un saimnieciskos resursus un atsākt pakalpojumu sniegšanu.

Ugunsmūra ieviešana nozīmētu, ka ne Mazepins, ne viņam pastarpināti piederošā Kipras kompānija "Tammulogis" nevarētu gūt nekādu labumu no termināļa, bet pats uzņēmums varētu darboties. Tas joprojām būtu uzskatāms par sankcijām pakļautu, bet tam netiktu piemērota lielākā daļa noteikto ierobežojumu, piemēram, līdzekļu iesaldēšana.

RFT tieši to arī solījis. Turklāt termināļa mazākuma īpašnieks "Riga Port Group", kas pieder Aināra Šlesera (LPV) un Anda Šķēles ģimenēm, iesniedza apliecinājumu, ar kuru solīja uzņēmuma peļņu novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, bet pārējo atstāt nesadalītu vai investēt darbības attīstīšanā, vēsta "Ir".

Piedāvātais ugunsmūris ir legāls risinājums, kam jāsaņem valdības atļauja. Eiropas Komisijas noteikumi ļauj veidot ugunsmūrus sankcijām pakļautos uzņēmumos stratēģiski svarīgās nozarēs, lai aizsargātu Eiropas tirgū esošo uzņēmumu intereses. RFT kopš 2022. gada 22. novembra ir atzīts par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, tāpēc var pretendēt uz šādu atvieglojumu.

Kad RFT bija vērsies ar attiecīgu lūgumu Finanšu izlūkošanas dienestā, tas sagatavoja ierosinājumu piemērot izņēmumu sankciju izpildē, bet ar virkni nosacījumu, kā arī norādot uz vairākiem riskiem.

Kā noskaidrojis "Ir", bažas Finanšu izlūkošanas dienestam raisīja plāns turpināt darījumus ar Krieviju. Proti, pēc ugunsmūra izveidošanas terminālis solīja galvenokārt orientēties uz tādu minerālmēslu kravu pārkraušanu, kas vestas no Kazahstānas, Uzbekistānas un Skandināvijas valstīm, tomēr arī no Krievijas un Baltkrievijas kravām pilnībā neatteiktos, jo "tas nebūtu ne ekonomiski, ne juridiski pamatoti", uzņēmums norādīja dienestam.

Lai gan RFT bija apņēmies pārkraut vienīgi tādas kravas, uz kurām neattiecas sankcijas, dienests tomēr secināja, ka tirdzniecībai ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsliem pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks. Šī iemesla dēļ dienests aicināja ministrijas vērtēt, vai šādas darbības atbilst Latvijas ārpolitikas un ekonomiskās drošības nostājai.

Tāpat dienestam bijušas šaubas, vai Mazepins patiešām nespēs īstenot kontroli pār uzņēmumu. Aizliegums "Tammulogis" izmantot savas balsstiesības pats par sevi neizslēdz šī sankcijām pakļautā uzņēmuma iespējas īstenot kontroli, bažījās dienests. "Tammulogis" ir tiesīgs iecelt divus no četriem uzņēmuma padomes locekļiem, turklāt arī padomes priekšsēdētāju, kam pieder izšķirošā balss, ja padomes balsojums sadalās.

Turklāt, lai gan akcionāru līgumā norādīts, ka uzņēmumā darbojas četru personu padome, dienests secināja, ka padome šobrīd faktiski ir likvidēta, un "Tammulogis" par to var vērsties tiesā. Par iespējamu akcionāru līguma pārkāpumu jau tagad esot ierosināta tiesvedība Šveices šķīrējtiesas centrā.

Vienlaikus, ja valdība pieņemtu lēmumu nodibināt uzņēmumā ugunsmūri, Finanšu izlūkošanas dienests rosināja iekļaut vairākus papildu nosacījumus. Piemēram, aizliegumu veikt jebkādas izmaiņas uzņēmuma pamatkapitālā un dalībniekiem piederošajās uzņēmuma daļās, uzņēmumam ļaut veikt un saņemt maksājumus tikai bezskaidrā naudā un tikai Latvijā reģistrētā kredītiestādē, kā arī katru ceturksni uzņēmumam iesniegt detalizētu pārskatu par maksājumiem, kravām un sadarbības partneriem un citus. Tāpat dienests rosināja paredzēt reizi pusgadā veikt neatkarīgu un visaptverošu pārbaudi par sankciju ievērošanu, kā arī nodrošināt, lai neaizplūst saimnieciskie resursi. Vienlaikus tam būtu jāinformē dienests un valdība par visiem lēmumiem, kas piemēroti jebkuras valsts tiesā vai šķīrējtiesā.

Ministru kabinetā šis jautājums nonāca 12. augustā. Slēgtā sēdes daļā ministri lēma tomēr neatbrīvot uzņēmumu no sankciju ierobežojumiem. Atsevišķos viedokļus tam pievienoja vienīgi ZZS ministri Valainis un Krauze.

Valainis uzskatīja, ka ir iespējams piemērot tādus nosacījumus, lai atjaunotu termināļa darbību, bet Krauze pauda, ka "Latvijas lauksaimniekiem nepieciešami lētāki minerālmēsli no tādām valstīm kā Kazahstāna, Uzbekistāna, Azerbaidžāna un citām, ko varētu nodrošināt Latvijas ostās strādājoši uzņēmumi, kuri nodarbojas ar minerālmēslu tranzītu un importu", vēsta "Ir".

Kā žurnālam uzsvēris Valainis, viņa kā ministra interese ir panākt to, lai šie uzņēmumi atsāktu darbību, jo tiem ir liela ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Kā atzīmē "Ir", Valainis runā daudzskaitlī, jo RFT nav vienīgais terminālis, kura kontrolpakete ir Mazepina firmas rokās. Tāds ir arī SIA "Ventamonjaks" Ventspilī. Tā līdzīpašnieku vidū pastarpināti ir arī Ventspils domes deputāta un bijušā mēra Aivara Lemberga (ZZS) znots Jānis Austriņš.

Valainis jau pērn vasarā "Ir" skaidroja, ka tiek diskutēts par abu uzņēmumu darbības atjaunošanu. "Šie divi konkrētie uzņēmumi, kur kontrole ir sankcijām pakļautam Krievijas pilsonim, ir vieni no stratēģiski lielākajiem aktīviem - viens Ventspilī, viens Rīgā. Tie ir nozīmīgi biznesa spēlētāji," viņš stāstīja.

Līdzīgas diskusijas raisījās jau 2022. gadā, kad tās aizsāka tā laika ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

LETA iepriekš vēstīja, ka RFT patiesais labuma guvējs, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Mazepins uz īpašumtiesību pamata ar Kipras kompānijas "Tammulogis Limited" starpniecību, kurai pieder 51%.

Savukārt 49% RFT kapitālā pieder AS "Riga Port Group", kuras īpašniece ir "Multi Capital Holdings". Minētās kompānijas īpašnieki pastarpināti ir ekspremjera Šķēles ģimene un Saeimas deputāta Šlesera ģimene.

Pērn 1. novembrī Finanšu izlūkošanas dienests atļāva atbrīvot no iesaldēšanas sankcijām pakļautos minerālmēslus, kas tika uzglabāti RFT terminālī. Šī atļauja tika piešķirta, lai novērstu iespējamu vides apdraudējumu. Sākotnēji bija plānota minerālmēslu izsole, tomēr tā nenotika.

Šogad 5. martā tika pieņemts Finanšu izlūkošanas dienests lēmums par terminālī uzglabātā amonija nitrāta pārdošanu Latvijā reģistrētam komersantam, kas nav pakļauts starptautiskajām sankcijām. Arī šī atļauja tika sniegta, lai novērstu iespējamo vides apdraudējumu.

Visi pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi jau ir iesaldēti Latvijas kredītiestādēs, ievērojot sankciju režīmu.

Dienests arī atgādināja, ka minerālmēsli tika iesaldēti saskaņā ar Eiropas Savienības 2022. gada martā pieņemtajām sankcijām, kas noteiktas kā atbildes reakcija uz Krievijas sākto militāro agresiju pret Ukrainu.

Sankciju subjekts Krievijas pilsonis Mazepins netieši kontrolē gan RFT, gan minerālmēslu īpašniekus, kuru kravas uzglabātas terminālī. Šī iemesla dēļ tika apturēta termināļa saimnieciskā darbība un noteikts pienākums nodrošināt minerālmēslu drošu uzglabāšanu līdz to izvešanai.