Apgabaltiesa turpinās skatīt digitālās televīzijas krimināllietu

Rīga, 6.okt., LETA. Rīgas apgabaltiesa šodien plkst.10 turpinās skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā apsūdzēti Andrejs Zabeckis, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Uldis Kokins.

Apgabaltiesa šo lietu, kas saistīta ar digitālās televīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā, skata jau trešo reizi. Pirmajā piegājienā lielākā daļa apsūdzēto tika atzīti par vainīgiem, bet otrajā reizē visi tika attaisnoti. Abas reizes spriedumi tika pārsūdzēti Augstākajā tiesā (AT), kas tos atcēla.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) un kompānijas "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas tolaik tika lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Vispirms Rīgas apgabaltiesa 2019.gada vasarā lietā par vainīgām atzina virkni apsūdzēto, tostarp reālu ieslodzījumu piesprieda bijušajiem "Kempmayer" valdes locekļiem. Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu un naudas sodu 22 790 eiro apmērā, Zabeckim - divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, bet Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem un naudas sods 22 790 eiro apmērā.

Juristam Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā, bet kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Spundem tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā.

Polittehnologam Liepniekam apgabaltiesa piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet kādreizējam telekanāla "LNT" īpašniekam Ēķim - 40 850 eiro naudas sodu.

Krongornam tika piespriests cietumsods uz trīs gadiem, bet Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Vienlaikus apelācijas instances tiesa toreiz attaisnoja pirmās instances tiesā notiesātos bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, bijušo VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu.

Tāpat spēkā stājies attaisnojošais spriedums pret uzņēmēju Juri Ulmani un juristu Mārtiņu Kvēpu. Pirmās instances tiesa attaisnoja arī Gintu Bandēnu, Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu.

Pavisam apsūdzība šajā kriminālprocesā bija uzrādīta 20 personām, bet kriminālprocess ir izbeigts daļā pret Māri Pauderu. 2013.gadā nomira arī apsūdzētā Ināra Rudaka.

AT atcēla apelācijas instances spriedumu un lieta vēlreiz bija nonākusi Rīgas apgabaltiesā, kas 2021.gadā attaisnoja visus apsūdzētos, jo nekonstatēja viņu darbībās noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Prokurors par šo spriedumu iesniedza kasācijas protestu, ko AT apmierināja, tāpēc lieta tagad atkal jāskata apgabaltiesā.

LETA jau ziņoja, ka tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā Ekonomisko lietu tiesa un pēc tam arī Rīgas apgabaltiesa nolēma attaisnot visus apsūdzētos, starp kuriem ir bija ekspolitiķis Andris Šķēle, politiķis Ainārs Šlesers (LPV), bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējie "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Arī šis apgabaltiesas spriedums ir pārsūdzēts AT, kas ierosinājusi kasācijas tiesvedību.

Otrajā lietā apsūdzētajām personām inkriminēti nodarījumi 2008. un 2009.gadā, kad Satiksmes ministrija organizēja konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC tika noslēgti līgumi.