papildināta - LLKC: Gandrīz visā Latvijā ir noslēgušies ziemas miežu kulšanas darbi

(Pievienota 7. - 11. rindkopa.)

Rīga, 30.jūl., LETA. Gandrīz visā Latvijā ir noslēgušies ziemas miežu kulšanas darbi, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra.

Tāpat viņš minēja, ka Zemgalē daļēji ir novākts ziemas rapsis un vietām Latvijā arī sākta ziemas rudzu kulšana. Savukārt ziemas kviešu kulšanas darbi vēl nav sākti, un tos varēs sākt, kad iestāsies sausāks periods - iespējams, nākamajā vai aiznākamajā nedēļā.

Tomēr pastāv bažas, ka būs lauki, kurus nevarēs nokult, jo Vidzemē un Latgalē ir ziemas miežu lauki, uz kuriem mitruma dēļ joprojām nav bijis iespējams uzbraukt ar tehniku, un tie nav nokulti, atzīmēja Skudra.

LLKC augkopības konsultants akcentēja, ka ziemāju situācija būtiski atšķiras dažādos reģionos. Augstākais ziemāju ražas potenciāls ir Zemgalē, bet Kurzemē vietām lietus ietekmē kvieši ir saveldrējušies. Savukārt Vidzemē un Latgalē situācija ir ļoti slikta.

Tāpat viņš minēja, ka vietās, kur ilgstoši stāvējis ūdens, ziemas kviešiem uz vārpām ir izveidojies tumšs sodrējums un vārpas nav attīstījušās, kā rezultātā tajās nav graudu.

Skudra atzīmēja, ka nokulto rapšu kvalitāte patlaban ir samērā laba un to eļļas saturs veido aptuveni 44%. Savukārt nokultajiem ziemas miežiem ir samērā maza tilpummasa, jo to graudi ir viegli, ko ietekmēja lielā mitruma rezultātā ierobežotā barības vielu aprite un skābekļa trūkums saknēm.

Tomēr LLKC aģentūru LETA informēja, ka ražas līmenis ziemas miežiem kopumā visos reģionos varētu būt labs, izņemot Latgali, kur sējumus ietekmēja lielais nezāļu daudzums un mitrums.

Tāpat centrā norāda, ka ziemas kviešiem un tritikālei laba raža varētu būt Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē, kur sējumiem bija optimāls augsnes mitrums, barības vielu nodrošinājums un ierobežoti kaitīgie organismi. Savukārt Vidzemes un Latgales reģionos potenciālo ražu būtiski ietekmē nezāles, īpaši lāčauza, un tumšais sodrējums.

Savukārt augstākais ziemas rudzu ražas līmenis gaidāms Zemgalē, bet Vidzemē un Latgalē tas varētu būt zemāks, jo novērojama veldre, ko veicināja biežās lietusgāzes.

LLKC akcentē, ka kartupeļu ražas potenciālu būtiski ietekmē klimatiskie apstākļi, kas Latgales un Vidzemes reģionos aizkavēja stādīšanas laiku, kā arī lielajā mitrumā stādāmais materiāls sapuva un izretojās. Tāpat mitruma dēļ aizkavējās augu attīstība un bumbuļiem veidojās puve. Savukārt atkārtotajos stādījumos augi ir mazi, un tos ietekmē kartupeļu lapgrauzis.

Centrā norāda, ka pēc 25.jūlijā notikušās laukaugu ražas prognozēšanas apkopotajiem rezultātiem šogad Latvijā ziemas kviešu vidējā ražība varētu būt 5,4 tonnas uz hektāru, ziemas miežiem - 4,9 tonnas uz hektāru, rudziem un tritikālei - piecas tonnas uz hektāru, ziemas rapsim - 2,6 tonnas uz hektāru, bet kartupeļiem - 19 tonnas uz hektāru. Tomēr ražu līmeņi būtiski atšķiras dažādos reģionos.

Savukārt Skudra atzīmēja, ka griķi patlaban ir sākuši ziedēt un ir būtiski īsāki, kā arī attīstījušies sliktāk nekā pagājušajā gadā, ko ietekmēja pārmitrā augsne.

Tāpat vasarāju situācija būtiski atšķiras dažādos reģionos, norādīja Skudra, piebilstot, ka Zemgalē un Kurzemē, kur bija optimāls mitrums, vasarāji izskatās samērā labi. Tomēr jau šobrīd daudzās vietās vasarāju lauki ir nogāzušies veldrē, un lauksaimnieki joprojām ir bažīgi, ka lietus un vēja ietekmē vasarāju lauki varētu turpināt saveldrēties.

Latgalē, tostarp Daugavpils, Rēzeknes un Krāslavas reģionos, vasarāju situācija ir ļoti slikta, jo augi ir ļoti gaiši un nav pietiekami attīstījušies. Tāpat Madonas reģionā situācija ir slikta zirņiem un vasaras kviešiem.

Tomēr Skudra uzsvēra, ka mitrajos reģionos samērā laba situācija ir lauka pupām, jo tās mitrums, ja lauks nav pilnībā applūdis, īpaši negatīvi neietekmē.

"Tropu klimatu sen neesam baudījuši. Ir silts un mitrs, bet tas lauksaimniekus smagi ietekmē," pauda Skudra, piebilstot, ka šis gads lauksaimniekiem ir bijis izaicinājumu pilns.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijā. Tā mērķis ir veicināt lauku labklājību, nodrošinot klientiem pieejamību zināšanām, konsultācijām un citiem ar nozari saistītiem pakalpojumiem.

LLKC pamatkapitāls ir 1 139 326 eiro, un tā īpašnieki ir Zemkopības ministrija (99,32%) un Latvijas Zemnieku federācija (0,68%). LLKC 2024.gadā strādāja ar 15,69 miljonu eiro apgrozījumu un 20 958 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.